Namibiab !auga!hūgu ǁga sîǂuis ge ai!gû rase !gâi ǀomkhâisa ra ǁgau, ǁnāpas Namibiab ra Afrikab ǁga sîǂui xūn di ǁkhāsiba N$4.7 biljuns ai mâse. ǁÎn hîa danase nē sîǂuis !nâ ǀgaisase ǀomkhâisa ra ǂhākhâin ge ǀnoreǀuin, uranium-i, !huniǀurib, ǁaun tsî koper-i tsîna.
Nau ǀkhāb aib ge !hanaǂgāb ǂûn tsîna ǀomkhâi ra ǀomkhâis !nâ !gâise ra !nurisen. !Hū!âs Afrikab dis di Mûǂuib 2063ǁî kurib !aromab ge Mātarehe ǂHaruguba sī!nâsa ra ǁgūbahe tsî Afrikab !nâ hâ ǂharugub ǀguiba 52.3%ga sîǂuide xu hâ, 51.8%gu Afrikab !augaba xu ǂgâxa hâse. 2024ǁî kurib !nâb ge Namibiaba, Afrikab ǁga ǀgui N$102.1 biljuns ǁkhāsiba ūhâ xūna ge sîǂui tsî ǁkhā ǁaeb ai ǀgui N$166.6 biljuns xūna ge ǁamaǂgâxa-ū.
Nē go ǀgūǁae a !gûǀam NDP5 ǁaeb !nân ge sîǂuisa xūna N$64.9 biljuns ai ge mâ i tsî ǁamaǂgâxa-ūsa xūna N$89.9 biljuns ǁkhāsiba !khōǂgā hâ.
Namibiab ge a ǁani, ǀkharisi tsî ǂgui!nâxa ǂharugun ǁnâugudi diba aiǁgause, Customs Union (SACU), Afrikab !Khawagas Omkhâisens ǀHûhâsib (SADC), !Nonaǂgerexa Mātareo!nâ ǂharugub ǁNâuguxoaǁguib (FTA), Afrikab !Hū!âs Mātareo!nâ ǂHarugub !Âb (AFCFTA), Sâuǁkhāsib !Âǀhuru-aosis ǁNâuguxoaǁguib (EPAs), tsî Hoa !Hūbaisi ǂHarugub ǂNûiǂgās (WTO) hâna. ǀGūǁaes ge 6ǁî !Hū!nāsi Omkhâisens ǀAweǁguiba (NDP6) ǂhanusise gere ǂanǂan soab ais ge !Hūb di ǁûs,Netumbo Nandi-Ndaitwahsa ge mî, nē 6ǁî !Hū!nāsi Omkhâisens ǀAweǁguib !nâb Namibiaba ǀnaib ūhâ tsî ǀasa ǂharugub ǁnâuguxoaǁguiga ǀgam !nāra ǀgaisase nî kōǂamsa, omkhâisens tsî !hūǂnûǁkhaeba !gaeǁarede nî ǀgaiǀgaisa, î da sâuǁkhāsib omkhâis !aroma sîǂuis xūna ǀaro!nâ tsî !gôaga ūkhâi.
2030ǁî kurib !nâ da ge sada !hūb ra sîǂui xūn ǁkhāsiba nēsib mâ ai !gôaba xu N$168 biljuns kōse ra ǂhākhâi ǂgao tsî !augaba xu hâ ǁguiride N$254 biljuns ǁga ra ǂhākhâi. !Augaba xu hâ ǁguirideb ge 2021ǁî kuriba xu 2023ǁî kurib kōseNamibiaba N$114.9 biljuns kōse ge ǂgaehā, ǁîsa xus N$58.9 biljunsa oli-i tsî xas-i !nâ ge ǁnāse.
Namibiab ge ai!gûgaruse ai!hūba ǁam hâ !augaba xu hâ ǁguiridi !âb !nâb GDP-e 19%gu ai 2023ǁî kurib ai ge sī!nâ, 2022ǁî kurib aib ge 8.4%gu ǀguiga sī!nâ hâ is khao!gâ.
Mûmûsaseb ge !augaba xu hâ ǁguiride hoa !hūbaisise tsî Afrikab !nâs tsîna !gôagu !nâ a ǂkhawu, xaweb ge Namibiaba noxopa ge ôa-am 7ǁî !khaisab Afrikab !nâ 2023ǁî kurib ai ge sī!nâsa, ǁnāpab ge 2022ǁî kurib !nâ 16ǁî !khais ai mâ is khao!gâ.

