Paulina Ndalikokule
NKURENKURUS – ǁGau!nâ-aon hâ!nâ suruden mâsiga oresa hōbas tsî marisâus ǁnaetiba ǂgaoǂgao!nâs di ǁgūbas ǀkhas ge Namibiab !Hū!nāsi ǁGau!nâ-aon!Nansa (Nantu), ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai ǂhanusise Nantus Likwafela Marisâus tsî Surudeba ǀAris ǂnamipe ǁnâugus (SACCO) di berosa Nantus ǁnâub ase ge ǁkhowa-am.
Nē beros ge a ǂguro !nae!khai Likwafela SACCOS disa, tsoatsoasa xus ǁîs di sîsenxasiga ǀAeǁgams dana beros Nantus disa xu ǀgui ǀkharisi ǂkhâ!nâdi ǀkha gere sîsense. Nkurenkurus beros nēs ge ǀgūse marisi !oabade Kavangob Huriǂoas ǁgau!nâ-aona ra sī-ūba. ǁGau!nâ-aon ge nē beros go ǀkhai i ǁaegu !nâ marisi !oabadi tsî hâ nî !oabade Nantusa xu !khō!oas !aroma !nūse nî !nari go is ge. ǁNā ǁaxasib tawab gere !hoa soab aib ge Nantu Likwafelas di ǀawemā!nans aiǂnû-aob, Josef Alweendoba ge mî, nē ǂharugub ge 2000ǁî kurib di Nantu konferensis tawa ge ūhe mîǁguiba xu a !huisa, ǁnāpa i ge a !gāsa, ǂauna ǁgau!nâ-aon !gamse surudeb xa !khō!namihe hâ tsî marisi ǁgoaǂuidi !nâ hâ !khaisas khao!gâ.
Alweendob gere mîsa !oas ge Nantusa mîǁguiba ge ū, ǁîs di ǁani ǁgau!nâ-aon !aromas xū-e nî dī tsî ǀorodomma ǁîna nē !khōsisa xu ūǂui tsî marisi aib ai !norasasiba nî mā !khaisa. Mîǁguib ge 2000ǁî kurib !nâ a ūhe, xawes ge Likwafelasa 2017 !nâ ǀoasa ǂharugub ase ge xoamâihe tsî ǂauses sîsengu âsa ge tsoatsoa xawe, 2021ǁî kurib !nâ ǀoasase ge sîsentsoatsoa.
ǁGau!nâ-aon ge a ǀhonkhoe nē ǂharugub dina, ǁîn tsîn !â-e ūhâse. Nēpats ge marisa a ǁguiri ǁkhā hîa hāǀaro ra marisa ra kurusa. Kurib di ǀams aits ge sa ǁguirisa xu hāǀaro ra maris a ǀarosase sats ra ǂhâba marisa a ǂgae ǁkhā,” tib ge ge mî. “ǁAnin ge marisa a ǀkhuwi ǁkhā, sao ran !aroma: om-e ǁamas, ǀnai mâ omsa dī-ūnus, auto-e ǁamas tamas ka i o ǀnaits go ūhâ i surudega mātareǁnâbahes tsîna.
ǁAnisis ge skolgu ǁgau!nâ-aon tsî ǀgapi ǁgau!nâ!khaigu ǂnûiǂgādi, aiǁgause universitaitdi tsîn !aroma a ǁkhowa-amsa hânan ǁîna nî Nantus ǁanis karao. Noxopa ǁgau!nâs !nâ mâ ǁanin ge ra ǂgaoǀkhāhe, N$300 ǁkhâkorobe mātaresa, ǀkhuwimaride xu nî domdore ǁkhāse is !aroma. Alweendob ge ge ǂanǂan, !hūb a ǂhabases Likwafelasa 2 000 ǁanina ūhâsa, ǁîna xun 50%gu dina ǀnai nēpa xu domdore hâse.

