‘Nēb be ǂhawes ǀguisa hî tama hâ’- ǀAe!khōs ǁKhāǁkhāǂuisenaon

‘Nēb be ǂhawes ǀguisa hî tama hâ’- ǀAe!khōs ǁKhāǁkhāǂuisenaon

Joseph Kamata

Alba Chipamba ǁkhāǁkhākhâis Senters (ACTC) di ǁkhāǁkhāǂuisenaon ge ra mî, ǁîn di ǁkhāǂuisens ǂan!gâs ǂhaweb, certifikati -gauǁgaus ǀgui tamasa xaweb ǁîba, kurigu di ǀgaisa tsî !garise ǁkhāǁkhāsens hîa maris, tsâsigu tsî xūna ǁnâu!ā tsî sîsenūs ǁgoaǂuide !khōǂgā hâsa. 

Nē tsâsigu ge 2026 di ǁâudīb hîa Rundus ǂHarugub ǁGauǂuidi Senters tawa ge hâ iba xu ge ǂoaxa.  Nēpan ge 300 xa a !nāsa student, Oshikangos, !Gomenǁgams tsî Rundusa xu hâna sertifatga, Enrolled Nursing-i tsî Midwifery Science-i !nâ ge !khō!oa. ǁÎb di ǁkhā-khāsens ǁgab gere kō-oa soab aib ge Rufinus Sikuviba ge mî, studentn ǀnî ǁaega ǁ-în ǁkhāǁ-khāsens !nâ !kharaga mâsigu ǁgâiba ra hō!â, aiǁ-gause marisi-aib ais tsî danas ǀkha ra !gûǁ-are ǁgâib tsîna. 

“ǁKhāǁkhāǂuisens ge mâ !âb !nâ ǀguis ka xawe, !garise sîsens, ǁguiǂgāsens tsî ǁîǂgom!gâsensa ra ǂgaoǀkhā.

Nē-i ge sī!nâ-i sa !goaxa -ǁaeba !gâi ǀkhāb ǁ-ga unus di-e tsî ǁnā-amaga a ǀō-aisa,” tib ge ge mî. Sikuvib hîa ǁîb di ǁkhāǁkhāsensa marisi !nubusib xa ge ǀû hâ ib ge studentna ra ǂgaoǂgao!nâ, in !gomsinan kara ūhâ ǁaeb ai huiba !haese ôatsoatsoa. ǁKhā ǁaeb aib ge ǁgûn, ǀhōsan tsî aokhoena ǁîn ūhâ ǂkhâ!nâsa mās ǂnamipe !ereamsa gere ǂâiǂâi!nâ. ǀNî students, Lydia Wendeinges, !Gomenǁgamsa xu ge hâ is gere mîs ge, ǁkhāǁkhākhâis proxrammi ra tanisenǀgaub tsî mâǀgais tsîna studentna xu ǂgaoǀkhāsa, !gâi!gâba ǁkhāǁkhāsens !nâ sī!nâs !aroma. Aiǁgausen ge studentna !âidi !aroma aiǂhomisen tsî !kharaga klinikdi tawa māhen ra ǂhawega dīǀoaǀoasa ǁîn ǁkhāǁkhāsens xōkhā ra ǂgaoǀkhāhe, hîa ǀnî -aega ǁgoaǂuide ūhâna. 

ǁîs ge studentna gere hirihiri!nâ, ǁkhāǁkhāsensa aimâi tsî ai!gûsa ǁgausa, nēs !nâ-ū ǀguin ǁîn ǀhûhâsigu !nâ !gâiba a !hana ǁkhā, !gomsin ga hâ xawe amaga. 

Sakaria Karuyenab, ge ǁgûb ase gere mî, marisisen ǂkhawusa ǁ-gûna ǀgaisa !gomma ra tsâsa, ǂkhâ!nâsa ǁkhāǁkhāsenaona mā tsî ǂgaoǀkhāde ǀoasase dīǀoaǀoas ǂnamipe.

“Nēs ge ǁkhāǁkhāsens !aroma !kharaga ǁkhāǁkhā!âga mātarebas, hâ!khais, !nariǀxūn tsî noxopa ǂuin !aromasa, xawe da ge ǁgûda ase ǀgauna ra ôaǂui nēsa īǁkhā kais !aroma,” tib ge ge mî. ǁKhāǁkhāǂuisens ǂan!gâsa hōs ǁâudīb ge ǀō-aisa ǁâudība, student tsî ǁîn di ǀaokhoen !aroma, xaweb ge daoba nēpa sīs ai!â supu tama hâ tsî ǀgaisa ǁgâiba ǂhanub, ǁgau!nâ-aon, aokhoen tsî student tsîn hoan ai ra ǁgui.