ǀUIǂGANDES – ǁAnǂgāsaben ǀUiǂgandes din ge ǁîn di ǂkhîo!nâsiba gere gowaui, īǁoasa tama mâsigu hîan ǀnaib ǀgâba nē !āsa !khō!nami hâ hîa ra ûi!nâgu ǂnamipe. Nē tsâsib ǁîn dib ge New Erab ge ǁnā !āsa sari hâ i soab ai !kharaga ǁanǂgāsaben xa gere !khō!gâhe. 47 kurixa Piet Matroosi ge gere mî, ǁnāpan ǁaupexa 80%gu...
Khoekhoegowab
Pewas ge ǁkhâbǀaeb ǂhâsiga dīǀoas !nubusiga ra oe-am
ǁKhâbǀaeb !aroma ǁgui!nâs !gao a ǂhâbasa xūna ūhâ tama isa Namibiab !garo!ā ǀhûhâsigu !nâ oe-ams ases ge mari-e hōǂgās ai !gao!gaosa tama ǂnûiǂgās hîa Pewa Care Humanitarian (PCH) ti ǀgui a ǂansasa, hirihiri!nâs ǀkha ge tsoatsoa, ǁaupexa 5 000 skolǀgôadi ǂhâsiba ūhâde nē !goaxa Pasxab sâǁaeb !nâ ǂhâbasa huib ǀkha !khoe-amsa. Nē hirihiri!nâs ge PCHs...
N$400 miljuns xa a !nāsa maris ge daoga di-ūnus !aroma a ǂhîbasa
Daogu ǂGaeǂguis (RA) ge ra ǀaweǁgui ǁaupexa N$230 miljunsa daogu hîa nē ǀgaisa ǀnanub xa ge ǂkhôahega sao ra ǀkharigu aroma sîsenūsa: Oshana ǀkharib, Ohangwena ǀkharib, Oshikoto ǀkharib, Omusati ǀkharib tsî Kunene ǀkharib hâga. Daogu ǂGaeǂguis di Dana Sîsenǂuira Mâisab, Conrad Lutombib ge ǂoa ge wekheb Donertaxtsēs aib ge ūhâ i dî!nâǁgamǁare-i !nâ nēsa ge...
Dâu!khūdi ge !nāsa skolga ǀawas !nâ go ǂganam …87 skolga ǂganamhe tsî !nani ǁkhāǁkhā!nā-omde ǂkhôahe
Auleria Wakudumo ǀGaisa dâu!khūdi ǀawas ǀkharigu !nâ hâdi ge ge !aroma 87 skolgu nî ǂganamhe !khaisa, ǁgau!nâs 30 000 xa a !nāsa skolǀgôan disa !hâumâis ǀkha. Ohangwenab, Omusatib tsî Oshanab hâgu !nâ di ge !nani ǁkhāǁkhā!nā-omde ǀhaob ai ge ǂkhôahe. Ohangwena ǀkharib !nâs ge ǁgau!nâsa ǀgaisase ge tsâǀkhāhe, ǁnāpa gu 302 skolga a tsâǀkhāsa tsî...
Zambezib di malaria ǂōǂōsib … !Nae!khaidi ge 11 000 !gôaba go !kharu
KATIMA-MULILO – Zambezi ǀkharib ge ǀgaisase malarias khoraǂuisens xa ǁgâi!gamhe hâ, ǁnāpan ǂurusib mâisana 2024ǁî kuriba xu ǀkhamasa !gôagu malarias diga ra xoamâi hîa. ǀKharisi ǂUrusib direkteri, Woito Kapumburub ge ge mî, malarias !gôagu nēsi 37 700 kōse ǂharo hâsa, nē !gôaba xun 11 168 !nae!khaide a ǁawoǁawosa tsî 10ǁî wekheba (9 ǀKhūǁkhâb) xu 13ǁî...
Unams ge ǂguro Sōǀôan!khaiba ǁîb kampes tawa ǂhanusise go ǀhui-am
Universitaits Namibiab dis (Unam) ge ǂoa ge wekheb di Mantaxtsēs ai ǁîs di ǂguro nî ī soǀôan di !khaiba Hage Geingob Kampes hîa dana!ās !nâ mâs tawa ǂhanusise ge ǁkhowa-am. Nē soǀôan di !khaib hîa universitaits di !Nakaǂnôa Kanseliri, Kenneth Matengub xa ge a ǀhui-amheb ge ǁîb a ǀgamǁîse Afrikab !nâ ra !gawaǀîhe, Universitaits Cape...
Namibiab ǂnuwiǁkhāsen ge ra tsēdīhe
Bank Windhoeks ge ǁîs di ǁguiǂgāsens Namibiab ǂnuwiǁkhāsib tsî !hao!nāsi ǁnaetina omkhâis dib di !nāmâba xu, ǁîs di ǀōǁaisa Ams di ǁkhawa unu!nâhe tsî ǁkhaeǁnâhes di hōhō!nâs ǁnāti ī ǀnûgus disa ge mâi-ai!â, nēs ge ‘Ī ǁkhā i a marisâuǂgae-e ǀnamsa?’ ti hâ ǀasa ǂgaiǂams !naka. Nē ǀnûgus ge !hūǁî ǀkhō-aona ǁnāti i !ēsa ra...
Hû khoen ge !nanǀgaib xa tsauk-es !nâ-û khoese ǁkhāgu ǁaeb !nâ ûiga ǂoa!nâ hâ
ONDANGWA – ǂNûkhaeba ra Dana Sîsenǂuira Mâisab (CEO), Toivo Shovalekab hîa a ǀAwas !Nanǀgaib ǀGoraǂuis ǂNûiǂgās (Nored) dib ge ge ǂanǂan, ǂoa ge kurib di Gamaǀaeba xu nēsis kōses nē ǂnûiǂgāsa ǀhaob ai 13 !nae!khaidi !nanǀgaib ǀkha !gaeǁaresa ūhâde !nuri hâsa ǁîde xun hûna ûiga ge ǂoa!nâse. “Nē !gôaba xun ge !nani ǀhûhâsib ǁanina tsû-aina...
ǀGaisa ǀnanub ge ǀhowade ǀAeǁgams !nâ ǂkhôadī hâ
Chevla Wells ǀAeǁgams !Ā!khōmais (CoW)ge ge ǂanǂan, ǀgaisa ǀnanub hîa 17 tsî 21 ǀKhūǁkhâb 2025 dis ǁaegu ge ǀapib ge Gammams ǁKhō!hanab ǀhowade ǂkhôadī tsî daogu mâsiga hoaragase ǀAeǁgams a ǂhabase a ǁgaiǁgai !khaisa. “Nēs ǀkha da ge aokhoen hîa ǁîn ǀnamsabena nē ǁkhō!hanab tawa ǁguiǂgā hâna ra ǂgan, in ǁnāpa sari tsî sī kō...
Dā dâu ra !āga !gâu, tin ge Kuneneb ǁanǂgāsabena ra !khâikhomhe
Uakutura Kambaekua OPUWO- Namibiab ǀAwa!namn ǀHûs danab Kunene ǀkharib !nâb, komisares James Nderurab ge auto!nari-aon tsî ǀnū!gû-aona ge ǂgan, in ū-oasen dâu ra ǁgoe !āga !gâusa dītsâsa. Nē !khâikhoms ge ǁnā ǀkharib !nâ ge !kharu ge !nona wekhegu !nâ a ǁnā ǀgaisa ǀnanub mâsigu xa ra ǁgarihese ge hā. Nampas ǀkhab ge ǂoa ge wekheb...









