Ministeris Sîsengu tsî !Nari!oabadi ministeri, John Mutorwab ge ǁîb di ǂkhîo!nâsiba ǂgaeǂguis tsî sîsenaon !kharaga ǂhanub auton!khaigu !hūb a ǂhawase hâgu din di sîsenǀgaub !oagu ǀgaisase ge gowaǂuisen.
Khoekhoegowab
‘Mario!nâ ǁgau!nâs ge ǁgûn !ereamxasiba ūbē tama hâ’
ǂHanub ge hoa ǀgôan di skolǂgâs ǂhanuba īǁkhā kais, sao ra xrats ǁga !kharus tamas ka i o soasa skol-i !nâ ūhâs !aroma mîǁguisa tsî ǁgui-aisa skolmarisa mātaresa 2013ǁî kurib !nâ ǂam skolgu tsî ǀgapi skolgu tsîn !nâ ge ūbē.
Tentde xu ǀgapiǀgauxa skoli ǁga
Skolǀgôan tsî ǁgau!nâ-aon Havana Projek Sekondere Skoli, ǀAeǁgams di Havana ǁanǁguib !nâ ǀasase ge omhe tsî noxopab ǀoasase dītoahe tama xawe a doeǂgâ!heb din ge kaise dâxaǂgaogu xa ǀoa hâ.
ǀŌǁgamseb ǁanǂgāsaben ge ǂkhîo!nâsib !nâ ǁanhâ
ǁAnǂgāsaben !garo!ā ǁanais, ǀAeǁgams !Garo!ā ǁhûi!nâǂharis din ge ǀkhommasa ǂhanub ai ra dī, îb nē ǁanais di ǀoasa !ereamxasiba ū, in ǁîn tsîna omkhâisens ai !ammâisa projekn !nâ !â ǁkhā.
ǀKharisi mûǂamaora ge Angolab-Namiab !hūǀgorasa ǂhanusise ge ǀhui-am
Angolab di Cuando Cubangob ǀkharisi mûǂamaob, Jose Martinsi ge ra mî, ǁaerob ǀgaiba ǂganams nē !hūǀgoras dis ge ǀaokhoen hîa nē ǀgam !hūkha ǁaegu ra hâmana kai ǁgoaǂuis ase ība tsî !gomma a tsâ kai !khaisa.
ǂAuna sîsengu ge ǀamose ǂoa!nâs ase a hâ ǁkhā sîsenǀû kaidi ǁōs ǁaeb !nâ ra ǂharose
ǀAEǁGAMS – Covid-19 xa !aromahe hâse ra sîsenǀû kaihe khoen di ǂharo ra !gôab !hūb a ǂhawaseb ge hâ a ǁgoaǂuidi di ǀguis ǀguisa i. Nausab, nē mâsiba Namibiaba ra ǁgari !hūsâuǁkhāsiba ǁkhawa omkhâis !aromase. Nēsab ge !hūǁî sîsengu ǂansabeb Herbert Jauchi !khâikhom tsî ra mîsa ǂgui sîsengu hîa go Covid-19 xa !aromahe hâse a...
ǁŌs ge huri-am skolgu tsûadanab ase go ī
!GOMENǁGAMS – ǂHanub di ǂam skolgu hîa Tsoaxubams tsî !Gomenǁgams !nâ māgu ge ǀgaisa ǁgâib !naka hâ, ǁnāpa gu ǀgauna nî ôa mâtin ǀasa xoaǂgāde !gaoǁgui xrats tsî xrat 1’s hâra !aroma nî dīsa nî ôase. !Nubusib ǁkhāǁkhā!nā-omdi dib ge nē ǀgam huri-m !āra tawa kurigu ǁaeba ǁgoaǂuis ase ī tsî nēsi skolgu mâǁae nî...
Kanimeb ge marisa ǀgūǀkhās !aroma gere sîsenǀû
AE ǁ GAMS – ǀ Ae ǁ gams !Ā!khōmais ǀAwa!namn Danab Abraham Kanimeb ge ge mî, ǁîb di sîsenǀûsa ǂanǂans hîa ge !nubu ǁaerob ǀguiba a hâs di !uru ǂâibasens ge, ǁîb di sîsenǀûs ǀkha hâ marisa hōs ai hâ isa. Kanimeb ge nē kurib di 30 !Khanni dis ai ǁîb nî 1 !Khaitsâb 2020...
!Hao!nāsi ǂgaeǂgui-aon ge nî ǁnâugu !hū!âde māǂuis ai!â
Stefanus Nampara & Elizbeth Hiyolwa NKURENKURUS- Kavangob Huriǂoas ǀKharisi Mûǂamaos Sirkka Ausikus, ge !hao!nāsi ǂgaeǂguidi ǁnā ǀkharib !nâ hâdi ǁga ra ǀkhoma in tā !hū!âde ǀgoraǂui nau ǀhûhâsigu ǂans tsî ǁnâugus ose. “ǀKharib ge ra ǂgan !hao!nāsi ǂgaeǂgui-aona in tā !hū!âde māǂui ǁnā ǀhûhâsigu ǁanin hîa nēs xa nî tsâǀkhāhen ǀkha ǁgamǁarede ūhâ tsî ǀguiǂâixasiba...
NIPs ge Covids !âidi ǁkhāsiba go khoraǂui
Namibian Institute of Pathologys (NIP) ge ǁîs di !âidi Covid-19sa !âis !aroma ra ūhe ǁgauǁgaudi disa ǁ-îs di laboratoriums hîa Oshakatis Oshana ǀkharib !nâ ǁgoes !nâ mâs ǁga ra khoraǂui, îs nēs ǀkha khaohâs !nurigu dis !hūb a ǂhabase hâsa oresa hōba. NIPS di ǁ-amaǁamaǂharugub ǁhōn danab, Johannes Clemensi ra mîsa !oas ge nē ǂnûiǂgāsa...







