RMB Namibias ge FirstRand Namibias ǂgaes !nâ-ū N$398 500 OMBA ǂNuwiǁkhāsib ǂGaes, ǁnāti ī ǂnûiǂgās hîa Namibiab ǁnae-aon, ǀkhō-aon, ǂnuwi-aona ǁāǁās ǀkha a dīxuxa tsî !hao!nāsi ǀumide !khōǀgarasa ra ǂgaoǂgao!nâsa ge mā. OMBAS ge marikurus ai !gao!gaosa tama ǂnûiǂgās hîa 30 kurigu !oede ǁnāri ī ǀkhō-aon tsî noxopa ka hâna !khō!om !goaxasa, !gosase, ǁîn hîa...
Khoekhoegowab
Otjiwarongos ge N$71 miljun marisa daoga !gâi!gâis !aroma ǂnûiǂui hâ
Otjiwarongos di !ā!khōmais ge Daogu Mûǂams ǂGaes (RFA) tsî Daogu ǂGaeǂguis hâra ǀkha !hûǁare hâse sao ra !nona kurigu !nâ N$71 miljunsa daoga ǂgaoǀkhāsa !harigu ǁga omkhâis tsî ǁgaihâ daoga Otjiwarongos !nâ !gâi!gâi!nâs !aroma nî ǁguiri. Nē sîsengu hîa !harodi !nâ nî dīhese īgu ge nē !nona ǂnûiǂgādi ǁnâugub hîa N$71 miljuns ai nî hâs...
Mbumbab ge presidentsi !haros !nâ ǂnûs ǁaeba kaise ǁgoaǂuixa!nâse ge !gara!ā
President Mbumbab ge ǂoa ge wekheb di Denstaxtsēs ai ǁîb di 13 ǁkhâga ge !khōǂgā hâ i ǂgaeǂguis !harosa, ǁîs hoan xa a ǁgoaǂuixa!nâ ǁaeb Namibiab tsî ǁîb ǁanǂgāsaben !aromab ase ge !gara!ā. Mbumbab ge presidentsis !harosa ǁîb ai!gû-aob, Dr Hage Geingob di ǁōǂoas ǀkha ge ū!khuni. Geingob ge noxopab sîsenni !nâ hâse 4 !Khanǀgôab...
ǁGam -i ǂHanumās ge ǁgam-e tsauga xu ǂharugun !aroma ǂgaesa ra ǂkhā
ONDANGWA – ǀAsa ǂHanumās ǁGam-i dis ge ǀhûhâsigu hîa hâ a tsaugu, xoradi tsî ǁkhaega xu ǁgam-e ra ǂgaena ǁguisa ǁgaragu !nakan nēsa nî dīsa nî ǂgaoǀkhā, aiǁgausen ge nē ǀasa ǂhunumās !oagu ǂharugun ân !aroma lesensisa nî ǂganamsenba, Ministeris !Hū-omkhâis, ǁGam-i tsî !Hūde ǁKhawa Kō!gâs disa xu. Nē ǂhanumās ǂgaoǀkhās ge ǁkhāti ǀguiǀguibe khoen...
!Hū!âdi ǀAwememā !nans ge mā- amsa tama ǁgâuǂnamigu māsiba Tsumkwes tsî Okakararas !nâ ra kō!gā
Mulisa Simiyasa OTJIWARONGOS – Otjozondjupab ǀHûǁarebese ra ǂGari-aihe !Hū!âdi ǀAwemā!nans ge ge ǂanǂan, ǀaweǁguigu !nân hâ !khaisa ǁnāpa hâ 27 ǁgâuǂnamigu hîa mā-ams ose Tsumkwes Huriǂoas tsî Okakararas !garo!ā ǁanǁguigu !nâ a !gaesaga ūbēs ǀkha. Aiǂnû-aob, Otjozondjupab ǀHûǁarebese ra ǂGari-aihe !Hū!âdi ǀAwemā!nans dib, Jackson Hindjoub ge Nampas ǀkhab ge ǂoa ge wekheb !nâ ūhâ-i dî!nâǁgamǁares...
Kawanab ge supu ǀgaugu !hūǀgorasa kō!gâs diga ra ǂhâba
IMPALILA – !Hū!nāsi ǁHōn ministeri, Albert Kawanab ge Zambiab kurisab ǁî ǁkha ǀgui !harosa tanihâba ge ǂgan, îb ǁnâugus hîa ge ūhes in hoa ǀgam !hūkha di ǁanǂgāsabena mā-amhe nē !hūǀgorasa ǁGauǁgausenkartdi (ID) ǀkha !gâus disa sîsentsoatsoa kai. Kawanab ge nēsa gere mîba !khais ge, Namibiab tsî Botswanab hâkha ge ǀnai a mā-am tsî sîsenxa...
Ondangwas ge auton ǂgao|khādi ai ra dī|oa|oasa mūǂams di berosa go |hui-am
ONDANGWAS – ǁNāti ī ǁkhowa-ams auton daob ǁgaragu ǂgaoǀkhādi ai ra dīǀoaǀoa !khaisa mûǂams di beros dis Ondangwas !nâs ge, beros ǀguisa ǁgaus ai hâ tama hâ, xawe ǂhanub di ǁgui-aisens ǂhâbasa !oabade ǀhûhâsigu a sī!nâǁkhāse mās disa. Oshana ǀkharisi komisareb, Naftal Sakariab ge nē ǂanǂansa ge dī, ǂhanusiseb nē berosa ǂoa ge wekheb tsoatsoas...
Khoen tsî !aubǀgurun ǁaegu ra hâ !omgudi ge ra ǂharo
Rudolf Gaiseb Khoena ûiga ǂoa!nâs, khoen tsî !aubǀgurun ǁaegu ra hâ !omgudi xa ra !aromaheses di !gôagu ge ǀgaisase ra ǂharo, Zambezi ǀkharib nēs !nâ hoan xa kaise tsâǀkhāhe hâ ǀkharise ra mâǂoase. Nēs ge ǀgūǁaes ge parlements komites kurus xūn ǀkha a !nao-aisasa a mā!kharu !nurib !nâ a !khōǂgāsa. Zambezib nē mâsib !nâ kaise...
ǂUrusib ministeris ge 11 000 sîsensoade ra kuru
ǂGuro Miniters Beros geǂurusib ministerisa ge ǁguiǂ mîs ǁîs ǀnaiūhâ sî enao n xō hā 11 438 ǀasa sîsensoade ǂnuwi. ǁGūbas nē ǀasa !gaedi dis ge, !gâiǂâuhâ tsî ǂgaoǀkhāsa!harib ai hâ |ae !khōs !oabade ǁ anǂgāsabena māsa . ǂUrusib ministeri, Dr Kalumbi Shangulab ge ge mî , sîsenaon !nubusiba gowa ǀî tsî !oabade māsǀgauba gwaǀî...
RFAs, RAs tsî Outapis hâdi ge sîsenǁareb ǁnâuguxoaǁguiba ge xoa!gao
Outapis di !Ā!khōmais ǀAwemā!nans, Daogu ǂGaes !Khōdanas (RFA) tsî Daogu ǂGaeǂguis (RA) hâdi ge !hūǁare hâse ǀgam kurikha nî !khōǂgā sîsenǁareb ǁnâuguxoaǁguiba ge xoa!gao, ǁnā !ās di daoga !gâi!gâi!nâs ai ǂâisa ra ǂnûise. ǁNâuguxoaguib noxopa !khōǂgā hân ge daoga !anu!anus, ǁgamgu nî !kharu!nâ āgu hîa a ǂkhôadīsaga !gâi!gâis tsî mâsib !nâ ūhâǀgarasa !ûi!gâs tsîna. Hāǀaro...









