Marisise hîǀhurus ǂhanub ra mā ǁkhâkorobe huib tsî nauhâ huigu !nâ-ūs ge Namibiab !nâb ǁîba ǀgaisase ra ǂapaǂoa mâsigu di ǀguiba.
Khoekhoegowab
ǁAmaxu ûitsamaxūna tamas ka i o ǂoa!nâ, tin ge ǂgari-aona ge mîbahe
!Hū-omkhâis tsî !hanaǂgās ministeris ge ǀawas ǀkharib ûitsamaxūn ǂgari-aona ge ǂgan, in ǀnîkhamikō !gôagu di ûitsamaxūna ǁamaxu, ǁnāpa ra ai!gû ǀgaisa ǀkhurub mâsib xa !aromahe hâse hoana ǂoa!nâsa ǁkhaes ase.
44 000 xa a !nāsa ǁgauǁgausen kartdi ge ūǁnâsa tama hâ
!Hūnāsi ǂHanusi Xoamâisens Direkteri, Ministeris !Hū!nāsi ǁHōn dis dib Collens Mulekeb ge ra mî, ministeris 44 000 ǁgauǁgausen kartdi hîa ǀhonkhoen xa ūǁnâhe tamadi ǀkha ǂnôasa.
ǀGui ǁǀGui ǁōb tsî 11 ǀasa !nae!khaidi ǂûǀorosib xa !aromahe hâse Omahekeb !nâōb tsî 11 ǀasa !nae!khaidi ǂûǀorosib xa
ǁNāpab ge 45 ǁōgu, koro kurin !naka hâ ǀgôaron hîa ǂûǂûxase ǂû tama is ǀkha a !gae-aresa !aromadi xa ge ǁōna ǂguro !khare !âb nē kurib dib !nâ !nuri hâ is khao!gâb ge Omaheke khariba ai!gûgaru, ǂûn ǀorosib tsî !gâiǂâu tamase ǂûs di !gomsin ǀkha !khamsa, ǂKhoesaob tsî Aoǁkhumuǁkhâb hâkha di ǁaeb !nâb ge ǀgui ǁō-i tsî 11 ǀasa !nae!khaide a !nurise.
Trans-Kalaharib ge ǀkharisi omkhâisensa ra hui!nâ
Sîsengu tsî !Nari!oabadi Ministeri, John Mutorwab ge ge mî, ge ǂoa ge wekheb !nâ ǀAeǁgams di beros Trans-Kalaharib sîsenxasigu beros dis tawa ge mî, nēti ī berosa nēpa ǁkhowa-ams di ǂâibasens, ǂharuguba !khōdana tsî omkhâisens ǂnamipe a ǀaweǁguisa daoǁgaua sîsenǂuis ai !ammâihe hâsa, !gōsase Namibiab, Botswanab tsî Suid-Afrikab !aroma.
Duits!hūb !khūnîb ge Namibiab gomaǁgan-i ai mûba mâi hâ
!Auga!hūsi ǂûn ǂharugub ǂnûiǂgās, Tӧnnies Holding ApS & Co di ra ǀonǂgaihes di ǀhonkhoeb ge ǀaweǁguiga ūhâ Namibiab !nâ ǂharuguba ǁkhowa-amsa hîa ûitsamaxūna ǂā tsî ǁamaxūs !aroma aiǂhomis disa, !gōsase hāguǁgan-i tsî goma-gan-i ai ǂâisa ra ǂnûi ǂgaose.
Huri-ammi !gae-autodi, !narisarima-aon !nari-aon ge ǂan!gâsa !oa garu
ǀAwe-ǁguigu ge a ǁaxa-ūhe ǁnā !ās !nâ hâ !gae-auto !nari-aon tsî !narisarimā-aona ra !nari-ū !nari-aona xoamâisa daob!norasiba mûǂam mâisan tsî Namibiab !Narisarimas ǀAwemā!nans hâra tawa.
Katuturas ǁanǂgāsaben ge surudegu ǂnamipe oresa ra ǂhâba
Katuturas di ǁanǂgāsaben Komites ge ǁîn di ǀarasasiba !nubusib hîa mûhesa oresa ǀkhais dib ǂnamipe ge ǂoaxa-ū, ǁnāpan ge ǁîna !ā!khōmâi-aoba mâhâ surudeb ǂnamipe oresa hōs !aroma 19 ǂKhoesaob dis ai sari hâ is khao!gâ-i noxopa xū-i tsîna ī tamase.
Ndumes ge khoen mûǁkhāsiba īǁkhā kais ǀkha tsēkorobe ra ai!gû
Dr Helena Ndumes ge a Namibia mûǀaedī-ao tsî hoa!nâ-aixase omaridi !nâ tsî !auga!hūsise ǁîs khoexa!nâ sîsenni !aroma a ǂansa. Dr Ndumes ge Namibiab National Blindness Prevention Proxramma !khōdana hâ tsî nēsis kōses ge ǁîs !nansa ǁaupexa 41 000 ǀae-aon di mûsa īǁkhā kai hâ, mûdi !hôadi !nâ-ū.
NamRAs ge Opuwos !nâ berosa go ǁkhowa-am
Namibiab ǂHanub ǁgui-aimaris ǂNûiǂgās (NamRA) ge ǂhanusise Opuwos !nâ ǁîs !oabade ǀhûhâsiba sī-ūbas ase berosa ǂoa ge wekheb Donertaxtsēs ai ge ǁkhowa-am tsî nēs !nâ-ū Khorixas di berosa ǂkhâ!nâ tsî ǁanǂgāsabena ǂâuǀoasasib !nâ ra !oaba ǂgao.