Opuwo nguuru gwaKunene Marius Sheya sivike kasipwire kakere nosigongi kumwe novakurona gendesi nomberewa depangero nombunga dopaumwene omu kageve nye egano twaromo lyendi lyomvhura ezi 2023.
Khoekhoegowab
ǂGiǂgosi ǀawemā-aob ge ǀasa skoli ǂhâbasasiba ra ǁgui … 500 xa a !nāsa skolǀgôan Goreangab ǁanǁguib din ge noxopa sko
Samora Machel ǁhûi!nâǂharis di ǀawemā-aob, Nestor Kalolab ge ǂhanuba ra ǂgan, îb ǀgôan noxopa skolna hōbahe tama ǁaeb !aroma skol-e ǀawe in ǁnā 529 ǀgôan Goreangab ǁhûi!nâǂharis !nâ noxopa skolsoa-e ūhâ tama is xa ra !aromahese ǁgâudi tawa ǁgoena huis ase.
412 ǁkhāǁkhā!nā-aomdi ge !nubu ǁaerob ǀguiba huiǂui-ūsxūn ǀkha a kurusa Oshikotob !nâ
!Nubusib ǁkhāǁkhā!nā-aomdi dib ge !hūb a ǂhabase kai ǁgoaǂuis ase ǁgau!nâs !âba ība. Nēsa ge ǂhaisa kais ge ǁgau!nâs ministeris di sîsenǂuira direkters, Sanet Steenkamps ge a ǂanǂan, Oshikoto ǀkharib !nâ di 412 ǁaerob ǀguiba nî mâ ǁkhā ǁkhākhā!nā-omde hâsa.
EUs ge !nāsa ǁgau!nâ-aon !aroma ǁkhāǁkhākhais ǁguiride ra ǂgan
EUROPEAN Unions Kommisares Jutta Urpilainens ge ge mî, ǁî-i kaise nē ǁaeb !nâ Namibiab !aroma a ǂhâǂhâsa xū-i ge, ǁgau!nâ-aon ǁkhāǁkhākhâis !nâ ǁguirisa tsî nēs ǀkha !gao!gao ǁgau!nâs ai ǂâisa gere ǂnûise
ǁGau!nâ-aon tsî ǀgôan tsîn ge ǁom!khaiba ra ǀgoragu
ǁGau!nâ-aon Mburu-uru ǂAm Skoli hîa Kavangob Huriǂoas ǀkharib di Katji-na-katji ǁgau!nâs !âb !nâ mâb din ge aiǁgausa ra mā, ǁîn ǁgûnan ǂnûǁkhaeba hâ !khaisa ra ǁgau!nâsa, ǁnāpan ǀgôan di hostel-i a ǀkhai tsîn ǁgoe!khai-e ūhâ tama hâ soab !nâ, khoexagusiba xu nē ǀgôana ǁîn ǀkha ǀgui ǁgoe!nâ!nā-omde ra ǀgoragu kaise.
!Haosi ǂNûs ge ǁîs ǁgaraga ǁkhawa ra kō!gâ
!Haosi ǂNûs ge ǂâuǀoasasib !aroma ge kō!gâhe ǁgaragu sîsenǂuib âga a ǂhanus di sîsenǁareǁkhāǁkhāsens ǀhaosa Tsoaxubams !nâ go ūhâ i. Kō!gâs !nâ go !khōǂgāsa in ge ǁawosase mîǁguisa ǁgaragu tsî dīǀgaugu, !Haosi ǂNûs sîsenxasigu !naka a he ǁkhā mîǁguigu tsî komitedi ǁgaragu tsîna.
Namcols ge a ǂhomisa 24 000 ǀgôana ūǂgāsa
Namibian College for Open Learnings (Namcol) ge aiǂhomisen hâ ǁaupexa 24 000 ǀgôana 2023ǁî skolkurib !aroma ūǂgāsa, ǀorodomma-i mâ-i hoa-e ǀgam ǁkhāǁkhāsen!âkha !aroma a xoaǂgāsen ǁkhāse.
ǀAsa ǂurusib !oabas ge ǂamhōǂgā-ao ǀae-aon !aroma go ǂherexa
ǂKham ǀaedī-aos hîa hoa khoen ǀguitikō !oabade ǂâuǀoahâ !harib ai hâ xawe a sī!nâhe ǁkhā ǀae!khōs !oabade nî !khō!oa ti ra ǂgoms ge, ǀasa proxrammi ǂurusib !oabade !khō!oas diba sîseno khoen tsî ǂamse ra !khō!oa khoen !aroma ge sîsentsoatsoa kai.
TVETS ge a ǂhomisa turaba ūhâ ǂkhamkhoena ǁkhākhākhâis !aroma gāsa
Texnise tsî !Omkurus ǁGau!nâ ǁKhāǁkhākhâis (TVET) ǂnûiǂgādi ge a ǂhomisa ǁnā ǂkhamkhoen hîa turaba nē !âb !nâ ǁkhāǁkhāǂuisens !nâ ūhâna ūǂgās !aroma.
ǀAedī-aos marisihuib ge DRCs ǀhûhâsib senters di !huisa go īǁkhā kai
Duits!hūb ǀaedī-aos ge ûikuriga DRC ǁanǁguib ǀhûhâsib hîa Tsoaxubams, Erongo ǀkharib !nâ ǁgoes din xa nî ǂâihōhe. ǁÎs ge N$9 miljun marisa ǀkhaeb ase ge mā DRC !nâs ǀhûhâsib omkhâisens !aroma sentersa nî ǂnuwihega.