!Hūb di ǁÛb, Hage Geingob ge ra mî, HIVs/AIDS noxopa ǀhûhâsib ǂurusiba ǁgoaǂuis ase ībasa, ǁîs ra Namibiab khoena ûiga ǀhana tsî sâuǁkhāsib ǀomkhâisa !hâumâi xui-ao. “
Khoekhoegowab
Huri-ammi ge 20 000 !narisarima-aon ǀkha nî ǂgâxa ǂgauga !âu hâ
Huri-ammi di !āra !gomenǁgams tsî !namiǂnûs hâra ge ǀgaisa sâuǁkhāsib ǀomkhâisa !âubasen hâ, ǁnāpan !âubasensa !oa 20 000 !narisarima-aona nî sarihāse. !Khūb!naes ǁaeb !nâ di ge 22 ǂgaudeǁnā huri-amkha tawa ra !âubasenhe.
!Narisarimas !âb ge !gâi !oabade khoena mās ǁkhawa kō!gâsa ǂhâba hâ
Garu-a ǂâiǂhansens ge !narisarima-aon ǂharugugu tawa ra hō!âhe, ǁnāpas !gâi tama tanisens tsî !khōǂhomisa !narisarima-aon !oagu ūhâ, tsîs ge nēsa gowaǀîhesa ǂhâba hâ. ǀNî ǂansaben di aoǁguib ge, Covids ge buruxase nē !âba !gâi tamase khôa!ā hâ i, xawen !gâin tsîna nēpa xu ge ǂoasa î di ǂnûiǂgāde ǁkhawa ǀasase tsoatsoa, ǁkhawa ǀgaiba ǀguixasib ǀkha ǀaro!nâ tsî îxa mûǂuigu ǀkha sari-aona ǂgaoǀkhāsa
!Hūǁîn ge !narisarimas !âba kaitsēdi !aroma ǀkhaeb ase ība
!Narisarimas ǂansaben ge ra mî, !goaxa a kaitsēdi ǁaeba !gû!oas Namibiab !nās !aroma !auga!hūgu !narisarima-aon !gôagu ra ǁgoeǂamhese ǁgausen tama hâ, xawen ǁîna nē !âb !nâ danasa ǁîn saridi ǀkha ra ǀhōǂuin ge !hūǁîn tsî ǀkharisi sari-aona.
MICTs ge ǀawas ǀkharigu ǀkha ǁnâuǂharugus dīǀgaub ǂnamipe ge ǁgamǁare
Ministeris ǂAnǂandi tsî ǁNâuǂharugus Texnoloxib (MICT) dis ge !âǀhuru-aon ǁgamǁarede ǀkharisi tsî !ā!nāsi !hao!nāsi ǂgaeǂguidi Oshanas, Ohangwenab tsî Oshikotob din ǀkha ge ūhâ i. Nē ǀhaos ge nē ǂgaeǂgui-aona xu ǁîn di ǂâiǂhansende ǁnâu tsî ǂhanub ǀkhāba xus tsîna mâ ǀgaugu ain nî ǂhanuse ǁnâuǂharugus !khaisa ǁnâus !aroma ge hâ i.
ǂNuwiba aorekhoega !nāsa !norasa !khaiga
ǀGūǁae i ge kaise ǂauna aorekhoegu ǁîgu ûiga aitsama ra ūs di !nuriga Namibiab ǂhôaǂhanigu !nâ a !nurisa. Nē !gamsendi ge ǂguidi âde !aromadi a mā!nâsa sîǂkhani-e !khōǂgā tama hâ. Namibiab ǁaes ge ra ǂâiǂhansen taren nē ǁōga ra !aromasa.
ǁGâi!gâmsase tsâs tsî !aob ge aitsama !gamsensa ra !khari!nâ ‘ǀaeǂhuwib’
Namibiab ai!gû rase aitsama !gamsens !nae!khaidi !gôaba ǂharob rase ra hō!â, soab ain ge ǂansabena !nubusib !hao!nāsi ǁnaetigu !nâ hâ dīǀgaugu dib, !gomsina !kharu!nâs di ǁkhāsiba ūhâ tama is tsî ǂhanu tama ǁkhāǁkhādi aoresisa ǁgauǂuis !nâ hâdi tsîna nē mâsiba xāǂgā hân ase ge ǁgauǂui.
Omkurus ǂharugub !aromas ǁîsa hoan xa a ǀoro mātaremaris ge nî ǀarohe
ǀGamǁî kurib ǁnāti ī ǀhûǁarebese ge !Khaitsâb 2021ǁî kurib !nâ a ūhe ǁnâugumîǁguib, Omkurus ǂHarugun ǂNûiǂgās Namibiab dis (CIF), ǀUrin xūkurub tsî nauhâ Sîsenaon ǂNoaba!nans (MANWU) ǁaegub tsî 2 ǀHōǂgaeb 2021 dis ai ǂHanub ǂHanusiǂan!gâs ǂKhanib 7675ǁîb !nâ ǂhaitsise a ǂanǂanheb dib ge 2 ǀHōǂgaeb 2022 dis ai nî sîsentsoatsoa.
UNFPAs ge tarekhoesib huisenūs xūna Erongob !nâ ge ǀkhae
!Hûareas ǁAedi ǁAnǂgāsaben ǂGaes (UNFPA) ge 375 huisenūxūna kaikhâi hâ ǂkhamǀgôadi, ǀkhamǀkhā ǁgûdi tsî daisi radi tsîna Erongo ǀkharib !nâ ǂoa ge wekheb !nâ ge ǀkhae.
Otavis ǁanǂgāsaben ge N$57 miljun marisa surude hâ
ǀHaob ais ge Otavis di !ās ǀawemā!nansa surudehe hâ maris, !ā!khōmais !oabadi !aromasa N$57.6 miljun maris ai nē kurib di 6 Taraǁkhumuǁkhâb dis khaos ai go mâ. Nē marisa go a ǂhākhâis ge 19.6 persentgu di ǀgapiǀgapis hîa 2020/21ǁî marikurib !nâ go surudesa i N$48.2 miljun maris ai go ǀarohes xa go !aromahe.