Khoekhoegowab

Home Khoekhoegowab
!Narisarimas !âb ge !gâi !oabade  khoena mās ǁkhawa kō!gâsa ǂhâba hâ
Post

!Narisarimas !âb ge !gâi !oabade khoena mās ǁkhawa kō!gâsa ǂhâba hâ

Garu-a ǂâiǂhansens ge !narisarima-aon ǂharugugu tawa ra hō!âhe, ǁnāpas !gâi tama tanisens tsî !khōǂhomisa !narisarima-aon !oagu ūhâ, tsîs ge nēsa gowaǀîhesa ǂhâba hâ. ǀNî ǂansaben di aoǁguib ge, Covids ge buruxase nē !âba !gâi tamase khôa!ā hâ i, xawen !gâin tsîna nēpa xu ge ǂoasa î di ǂnûiǂgāde ǁkhawa ǀasase tsoatsoa, ǁkhawa ǀgaiba ǀguixasib ǀkha ǀaro!nâ tsî îxa mûǂuigu ǀkha sari-aona ǂgaoǀkhāsa

MICTs ge ǀawas ǀkharigu ǀkha ǁnâuǂharugus dīǀgaub ǂnamipe ge ǁgamǁare
Post

MICTs ge ǀawas ǀkharigu ǀkha ǁnâuǂharugus dīǀgaub ǂnamipe ge ǁgamǁare

Ministeris ǂAnǂandi tsî ǁNâuǂharugus Texnoloxib (MICT) dis ge !âǀhuru-aon ǁgamǁarede ǀkharisi tsî !ā!nāsi !hao!nāsi ǂgaeǂguidi Oshanas, Ohangwenab tsî Oshikotob din ǀkha ge ūhâ i. Nē ǀhaos ge nē ǂgaeǂgui-aona xu ǁîn di ǂâiǂhansende ǁnâu tsî ǂhanub ǀkhāba xus tsîna mâ ǀgaugu ain nî ǂhanuse ǁnâuǂharugus !khaisa ǁnâus !aroma ge hâ i. 

ǂNuwiba aorekhoega !nāsa !norasa !khaiga
Post

ǂNuwiba aorekhoega !nāsa !norasa !khaiga

ǀGūǁae i ge kaise ǂauna aorekhoegu ǁîgu ûiga aitsama ra ūs di !nuriga Namibiab ǂhôaǂhanigu !nâ a !nurisa. Nē !gamsendi ge ǂguidi âde !aromadi a mā!nâsa sîǂkhani-e !khōǂgā tama hâ. Namibiab ǁaes ge ra ǂâiǂhansen taren nē ǁōga ra !aromasa.

Omkurus ǂharugub !aromas ǁîsa hoan xa a ǀoro mātaremaris ge nî ǀarohe
Post

Omkurus ǂharugub !aromas ǁîsa hoan xa a ǀoro mātaremaris ge nî ǀarohe

ǀGamǁî kurib ǁnāti ī ǀhûǁarebese ge !Khaitsâb 2021ǁî kurib !nâ a ūhe ǁnâugumîǁguib, Omkurus ǂHarugun ǂNûiǂgās Namibiab dis (CIF), ǀUrin xūkurub tsî nauhâ Sîsenaon ǂNoaba!nans (MANWU) ǁaegub tsî 2 ǀHōǂgaeb 2021 dis ai ǂHanub ǂHanusiǂan!gâs ǂKhanib 7675ǁîb !nâ ǂhaitsise a ǂanǂanheb dib ge 2 ǀHōǂgaeb 2022 dis ai nî sîsentsoatsoa.

Otavis ǁanǂgāsaben ge N$57 miljun marisa surude hâ
Post

Otavis ǁanǂgāsaben ge N$57 miljun marisa surude hâ

ǀHaob ais ge Otavis di !ās ǀawemā!nansa surudehe hâ maris, !ā!khōmais !oabadi !aromasa N$57.6 miljun maris ai  nē kurib di 6 Taraǁkhumuǁkhâb dis khaos ai go mâ. Nē marisa go a ǂhākhâis ge 19.6 persentgu di ǀgapiǀgapis hîa 2020/21ǁî marikurib !nâ go surudesa i N$48.2 miljun maris ai go ǀarohes xa go !aromahe.