Namibiab ge ǀgaisa !nubusib ǁgam-i dib ǁgoaǂuisa ūhâ, soreb-tsî-ǀnanub mâsigu !nâ ra hâ ǀkharaǀkharasigu xa ra !aromahese hîa ǀgaisase ǁaegub Namibiab di ǀkhariga tsâǀkhā hâse. Afrikab ǀgowa!hūgu !nâb ǁîb tsîna ǂnâsa !hūgu di ǀguib aseb Namibiaba ūhâ ǁgoaǂuis ge, ǀoro ǀnanuba !khō!oas ǁgam-i !nubusiba ra !aroma !khaisa. !Noesase ra ǀarosen ǁanǂgāsaben !gôagu, kai!ādi ǁga does...
Khoekhoegowab
ǀAweǁguigu ge hâ Rundus !nâ ǁnâisen parka ǂnuwis !aroma
RUNDUS – !Ā!nāsi ǂharugu-aob, Peter Immanueli ge a ǁaxa Maria Mwengere !hao!nāsi, ǂnamipeba !ûi!gâs tsî !gâ!gâisens !khaiba, !nāsase ‘Likongoro/Ekongoro’ ti ǀgui a ǂansaba, ǁnāti ī ǁgau!nâs hîa ǀhûhâsigu khoena !aub di ǀgurun tsî !narisarimas ǂnamipe nî hâsa nî mā!nâhese. Nē ǂharugu-aob ge ǁîb di ǀaweǁguib hîab nē !khaiba ǁnâsen (krokodeln) parki !nâ ra dawa!khuni ǂgaos...
Erongob ge Atsâs ǁgam-i !gomsiba ǂgurose ǂâisa ra ǂnûi-ai
Rudolf Gaiseb Erongob ǀKharisi ǀAwemā!nans aiǂnû-aob, Lazarus Kanelombeb ge ge mî, ǁgam-i !nubusib ǁgoaǂuis hîa Atsâs tsî ǁîs ǂnamipe ǁgoe !âga ra tsâǀkhāb, ǁîb di dīxūn ǂgaekhâib ai ǂgurose mâi hâ !khaisa. ǀAsase ge !gaeǂgāhe aiǂnû-ao tsî ǁkhāti ǂGaribeb di ǁhûi!nâǂharis di ǂgiǂgosi ǀawemā-aob, Kanelombeb ge New Eraba ge mîba, ǁîb NamWaters ǀkha sîsenǁareb !nâ...
Nekundib ge RCCs ǀnaeba go ǁara
Daogu Kurus ǂNûiǂgās (RCC) ge nēsisa xu aitsama nî kōsen, hoaǁae ǂhanub xa marisi !gomsiga xu nî huiǂuihese is ose, !nari!oabadi ministeri, Veikko Nekundib ra mîsa !oa. Ministeri ge kaise !gāsase ge mî, ǂhanub xa a ǀhonkhoe-aihe ǂnûiǂgās nēs nî aitsama ǁawosase ǀgaisa !oa unusen tamas ka i os tsūba aitsama a !aromabasen ǁkhā !khaisa. ...
ǁKhāǁkhāsenaona skolgu !nâ soana mās ge -amaxūs ai !gû tide
Rudolf Gaiseb ǁGau!nâs ministeris ge ǀgaisa dā!harode nî ū, ǁnāti ī sîsenaon hîa ǁkhāǁkhāsenaona skolgu !nâ soa-e mās !aroma maride ǁama!khunis ase ra ū!oa tamas ka i o ǂgann !oagu. Skolgu nē wekheb !nâ ǀasa kurib !aroma ra ǀhui-ams ai mûba mâi hâseb ge, ministeris di Danasîsenǂuira Direkteri, Erastus Haitengelaba, ǂoa ge wekheb !nâ ǂhanusi...
ǀGurihâse ǁgâusa !khōǂhomis
Rudolf Gaiseb ǀǀGuri ûibasens ge hoa !hūbaisise mûmûsase ra ai!gû. Nētsē, i ge Namibiab !nâ !game tama khoen di !gôaba 14 kurigu !kharu hâseb ge Namibiab ǁanǂgāsaben !gôaba kō i, !gôab ǀkha ǁ-aupexa a ǀguitikō. Namibiab !Gôakhâigu ǂNûiǂgās (NSA), 2023ǁî kurib digu !nâ ge !nurihes ge, 69.7% ǁanǂgāsaben dib hîa 15 kurina xu gapise hân...
N$15 ǀgui ira … ǁgâusîsenga ra dī sîsenaon !khō!oamaris ge go ǀarohe
Adolf Kaure ǂHanusise a mîǁ-guisa ǁîs a ǀoro !khō!oamaris, ǁgâusîsenaon !aromas ge, 1 !Khanni disa xu go sîsentsoatsoa tsî nēsi N$15 ǀgui iri ai go sī. Nēs ge N$3 di ǀaros, ǂguro gere mātarehe N$12 ǀgui iri dis ai go ǀarohe. Nē ǀgapiǀgapis ge ǂhanub di dītsâdi, ǀoro !khō!oas ǁgâusîsenaon !âb !nâsa oe-ams ai...
Botswanaba xu ge oahā !hūǁîn ge !hū!âdi huiba ge hō … N$175miljuns ge oahās !nâ ǁguirisa
Kaidisidi !nâ hâ Namibiabǁîn hîa Botswanaba xu !nae!hūb ân ǁga ge oahān tsî aibe Gams !garo!ās ai hâ!khaimāhe hân ge ǀgūǁae ǁîn di ǁan!khain tin a ǂgai ǁkhā !khaiga nî hō. Nēs ge ǂhanub xa ge ǂanǂanhe, ǀnîn ân nî ǀhûǁarebese ra ǁanaihe !garo!ā!âgu !nâ Otjozondjupa ǀkharib īse nî māhe, ǁnāpan ǀnîna Otjipaheua !garo!ās Gams...
Namibiab ge ra ǁgūba ǂnaumâiǁanǁguiga ǀoroǀorosa
Uakutura Kambaekua Namibiab ǂhanub ge mîǁguiba ge ū, ǂnaumâiǁanǁguigu !nâ ra hâ omaridi di !gôaba nēsib mâ-ai 28.7 persentga xu 14.35 persentgu kōse ǁgôaxa-ūsa. Hāǀaro raseb ǂhanuba ra ǁgūbas ge !gao!gao !oabadi ǀkha aiǂhomisatoa !hū!âdi !gôaba 25 111 xu 50 000 kōse ūkhâi tsî ǂnuwisa omdi !gôaba 12 598 xu 55 126 kōse ǂharo kaisa...
ǂNuwiǁkhāsiba ǀgaiǀgais ai a ǂgaekhâisa dīǀgauba kō!gâs
Matheus David Ministeris ǁGau!nâs, ǀKharaǀkharasin, ǂKhamkhoesib, ǂGamǂgamsenǀhurun, ǂNuwikhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetin dis ge ǂoa ge wekheb !nâ ǂhanusi ǂanǂans, !Hūb a ǂhabase nî ūhâhe ǁGamǁaredi hîa ǂGaekhâisa a xawe noxopa dītoahe tsî !khō!gâsa tama xoaǁguib, Namibiab !Hao!nāsi ǁNaetin tsî ǂNuwiǁkhāsiba ra ǁgauǂui Dīǀgaub (2025-2030) kōse nî sîsenxab ǂnamipe. Nē haos tawa ge ǂgaeǀhao hâ in...









