Khoekhoegowab

Home Khoekhoegowab
IUMs ge Rundus ǂHanusi ǀAeǁgâuba ǀkhaeba go mā
Post

IUMs ge Rundus ǂHanusi ǀAeǁgâuba ǀkhaeba go mā

RUNDUS – ǁNâuguxoaǁguib hîas Ministeris ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi dis ǀkha ūhâb !nâ-ūs ge International University of Managementsa (IUM), Rundus ǂHanusi ǀAeǁgâuba ǀae!khōs !aroma a ǂhâbasa xūna ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai ge ǀkhae. Nē khaeb hîa N$8.5 miljuns ǁkhāsiba ūhâb ge sao rana !khōǂgā hâ, sonars masindi, ǁaeb ai!â ra !nae ǀgôaron ra ūhâ!nâhe...

ECNs ge ǁhûi-aona !gôao!nâsib ǀkha sîsenūs !oagu ra !khâikhom 
Post

ECNs ge ǁhûi-aona !gôao!nâsib ǀkha sîsenūs !oagu ra !khâikhom 

RUNDUS – Paulus Sifireb, ǁHûidi !Nans Namibiab dis (ECN) di Kavangob Aiǂoas ǀkharisi mâisab ǁhûidi !aromab, ge ǀawa!namn, ǂgiǂgo!nandi ǂnûǁkhaeba-aon tsî ECNs sîsenaon tsîna ra ǂgan, !goaxa ǁhûidi 2025 di ǀKharisi ǀAwemā!nandi tsî !Ā!nāsi ǂGaeǂguidi di di, 26 ǀHōǂgaeb dis ai nî hâse idi !nân ǁhûi-aona !gôasib ǀkha nî sîsenū !khaisa. ǁÎb ge mîs ge,...

ǀAwa!namn ge danaǀaegu ǂnamipe nî huise ǁkhāǁkhākhâihe hâ
Post

ǀAwa!namn ge danaǀaegu ǂnamipe nî huise ǁkhāǁkhākhâihe hâ

ǀAEǁGAMS – Ministers ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi dis, Dr Esperance Luvindaos ge ge ǂanǂan, ǀorodomman ge 50 ǀAeǁgams !Ā!khōmais ǀAwa!namn, 150 Namibiab ǀAwa!namn tsî 75 !Khō-omdi mâisan tsîna a ǁkhāǁkhākhâihesa, danaǀaen ǀkha !gaeǁaresa ūhâ mâsin ǀkha nî huiba māse. Luvindaos ge nēsa ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai Parlements !nâ ge mî, ǁnāpas ge dîdi...

ǂHâǂhâsa !âǀhuru-aon ge Surigu ai !Gao!gaosa ǂKhawadība ǁkhaubas !aroma nî ǁkhāǁkhākhâihe
Post

ǂHâǂhâsa !âǀhuru-aon ge Surigu ai !Gao!gaosa ǂKhawadība ǁkhaubas !aroma nî ǁkhāǁkhākhâihe

Matheus David Namibiab di ǁkhāsib Surigu ai !Gao!gaosa ǂKhawadīb (GBV) ai oe-ams diba !gôagu !nâ ūkhâis !aromas ge Kofi Annan !Auga!hūsi ǂKhîba ūǀgaras ǁKhāǁkhākhâis Sentersa (KAIPTC), Norweeb di ǂHanub ǀkha ǀhûǁare hâse, koro tsēde nî !khōǂgā ǀkhamasa ǁkhāǁkhākhâisa ǀAeǁgams !nâ nî mā. ǀHaob ain ge 25 Namibiaǁîn, ǂhâǂhâsa !âde Surigu ai !Gao!gaosa ǂKhawadīb ra ǀhurudi...

Zambezib ge !aedan khoraǂuisens !gomsib xa !namihe hâ
Post

Zambezib ge !aedan khoraǂuisens !gomsib xa !namihe hâ

Ministers, !Hū-omkhâis tsî !Hūde ǁKhwa Kō!gâs dis, Inge Zaamwanis ge ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai ge ǂanǂan, Afrikab di ǀgui !khai-i ai ǁanhâ tama !aedan Zambezi ǀkharib !nâ khoraǂuisen hâ !khaisa. Ministers ge nē ǂanǂansa !Haosi ǂNûs !nâ dī tsî ge ǂan kai sao ra !ādi nē mâsib xa tsâǀkhāhe hâ !khaisa, ǂgaiǀons ai...

N$3miljuns ge ICUs ge Katima Mulilos ai go sîsentsoatsoa-ūhe
Post

N$3miljuns ge ICUs ge Katima Mulilos ai go sîsentsoatsoa-ūhe

Michael Mutonga Liswaniso  KATIMA MULILOS – ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi di Ministers, Dr Luvindao Esperance ge ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ǂhanusise dī-ūnusa !khaib, Kaise ǀAesenhâ ǀAe-aon ra ǀAe!khō!nâheba (ICU), Katima Mulilos ǀKharisi ǀAeǁgâub, Zambezi ǀkharib dib tawa gere ǀhui-am.  Nē !âb hîa N$3.5 miljun maris ai ge !gâi!gâi!nâheb ge hāarorase ǁkhaisa kharoga ge...

Steenkamps ge !haoǀgorasa skolgu !nâ ra !haraxu
Post

Steenkamps ge !haoǀgorasa skolgu !nâ ra !haraxu

Ministers, ǁGau!nâs, ǀAsa ǂâiǀgaun, ǂKhamkhoen, ǂgamǂgamsenhurun tsî !Hao!nāsi ǁNaetin dis, Sanet Steenkamps ge ge mî, Namibiab ūhâ ǀkhamasa ǂhanugu tsî xoaǁguigu hîa ǀgui!nâxasiba !hū!nāsise ra ǂgaoǂgao!nâgu hâ hîas ge !haoǀgorasa skolgu !nâ ǁkhaubas di sîsenǂuib !kharagase ra ai!gû-ūhesa. Nē mâsigu ge !haoǀgoras !nandi hâs tsî ǂgaiǀkhāgusa ra !aroma. Nampas ǀkhas ge ūhâ i dî!nâ­gamǁare-i !nâs...

Navachab tsî Erongo Reds hâra ge 257 omde !nanǀgaiba go sī-ūba
Post

Navachab tsî Erongo Reds hâra ge 257 omde !nanǀgaiba go sī-ūba

ǂGARIBEB – Navachab !Huniǀurib Mains, Erongo Reds tsî ǂGaribeb di ǀawemā!nans hân ge ǀhûare hâse 257 omde nē !ās di Usab ǁanǁguib !nâ !nanǀgaiba ge mā tsî nēs !nâ-ū ǂgaoǀkhāsa !oabade khoen tawa ge sī-ū. ǁAnǂgāsaben nē ǁanǁguib din ge gaxu ǁaeba !nanǀgaib ose ge hâ, tsî ûigu âna !gâi tamase tsâǀkhā hâ.  Nē ǁkhaeǁnâs...

‘ǁAmaxuǀû ǀhûǁarebese ra ǂgari-aihe !hū!âde’
Post

‘ǁAmaxuǀû ǀhûǁarebese ra ǂgari-aihe !hū!âde’

RUNDUS – Ministeri, Kai!ā tsî !Garo!ā Omkhâisens dib, James Sankwasab ge mā-amhe tama xawe ra ai!gû-ūhe ǁamaxūs, ǀhû­ǁarebese ra ǂgari-aihe !hū!âdi Namibiab !nâ di disa gere !khâikhom. Mîb gerese i ǀguis khami ī ǂhanu-i hîa Namibiab !nâ !hao!nāsi ǂgaeǂguidi danakhoena nē !hū!âde ǁamaxūsa ra mā-am-e a ǀkhai !khaisa. “ǀHû­ǁarebese ra ǂgari-aihe !hū!âdi ge nē khāb...