Khoekhoegowab

Home Khoekhoegowab
BW Kudus tsî Namcors hâra ge ǁkhāǁkhāsens marisihuib proxramma go khoraǂui
Post

BW Kudus tsî Namcors hâra ge ǁkhāǁkhāsens marisihuib proxramma go khoraǂui

Sîsenao-i xa xoahe hâ BW Kudus ge National Petroleum Corporations Namibiab dis (Namcor) ǀkha !hûǁare hâse, ǁkhāǁkhāsens !aroma hâ mâxōǀkhāsa mās di proxramma ge khoraǂui. Nē proxrammi ge ǂkhawusa ǁgâu-aride xu ra ǂoaxa studentn Physically Active Youth (PAY) di mûǂams !naka hâna ǂkhâ!nâs !aroma hâ.  PAYs ge ǂanǂansa marikurus ai hâ tama ǂnûiǂgās hîa ǂkhawusa...

ǀGapiǁkhāǁ-khāsen!khaigu ǁkhāǁkhāsens ǂansaben ge texnoloxiba omkhâis ǁgau!nâs !harib !nâsa goro !hoaǂam
Post

ǀGapiǁkhāǁ-khāsen!khaigu ǁkhāǁkhāsens ǂansaben ge texnoloxiba omkhâis ǁgau!nâs !harib !nâsa goro !hoaǂam

Iuze Mukube Aimâhâ ǀgapiǁkhāǁkhāsens ǂansaben, mîǁguigu-ū-aon tsî !kharaga !âǀhuru-aon ge Universitaits Namibiab dis (Unam) di ǀgamkurikorobe ra hâ ǁgau!nâs konferensis, !nona tsēde ge Nipams tawa hâ i tsî ǂoa ge wekheb Donertaxtsēs ai gere !gûǀamsa ge ǁhao!nâ hâ i. Nē konferensis hîa ǂgaiǂgams âsa ‘ǂGaoǂgao!nâ Aitsama xūna !gâiba sī!nâs !aroma ǂâiǂuisa ǁKhāsigu-ai-!Gao!gaosa ǁGau!nâsa 21ǁî Hios...

Namibiab ommās ǁgoaǂuis
Post

Namibiab ommās ǁgoaǂuis

 ǁHawos hîa ǀguitsē !amku om-e ūhâbasens dis ge ǂauna Namibiaǁîn !aroma sī!nâheǁoa ǁhawos ase ī, ǁnāpan N$1.7 miljun khoen ǀguina N$1 miljun maris ǂganǀgaub omsa a ǁkhāba amaga.  Nē ǁgoaǂuisa sa îbe ra khao-oa kai mâsib ge kai!ādi ǁgan noxopa !hūǁîna koman ga ama tsî !gâi ûiba hōs ǁga ra doeǂoaxa ǂkhari!ādi tsî !garo!āde xusa. ...

Namibiab tsî Cubab hâkha ge ǂhanu-aisib !gaeǁarede go ǀgaiǀgai 
Post

Namibiab tsî Cubab hâkha ge ǂhanu-aisib !gaeǁarede go ǀgaiǀgai 

Namibiab tsî Cubab hâkha ge !gam !gaeǁaresa ūhâ hîa !hūǂnûǁkhaebasa !kharuhâse īsa, tib ge Dana ǀGora!gâ-aob, Peter Shivuteba ge mî. ǁÎb ge ǂhanusi saris, Ruben Remigio Ferrob, presidenti Cubab dana ǀgapi ǁnâu!gâ!khaib dib di saris, Namibiab Dana ǀGapi ǁNâu!gâ!khaib, ǀAeǁgams !nâ mâb, tawab gere !hoa soab ai ǁnāsa ge mî.  ǀGora!gâ-aob Shivuteb ge ge mî,...

!Namiǂnûs ge kai omkhâisens ǀaweǁguiga go dītoa
Post

!Namiǂnûs ge kai omkhâisens ǀaweǁguiga go dītoa

!NAMIǂNÛS – !Gâi mûǂuib hîa sâuǁkhāsib ǀomkhâis tsî !ās di khoen di ûiga !gâi!gâi!nâ tsî ǁanǂgāsabena ǂâuǀoahâ ûiǀgauga ǁawoǁawos, ases ge !Namiǂnûs Waterfront Omkhâisens ǂNûiǂgāsa (LWDC) !âubasensa !oa ǀnîkhamikō !kharagagu !hûǁ-aredi hîa aitsama mâbasen hâ ǂharugugu (PPPS) ǀkha nî hâga ge ǂanǂan, !ās di !narisarimas !âb tsî ǂurusib !âba !gâi!gâi!nâs ase.  ǂOa ge wekheb Wunstaxtsēs...

Imalwas ge Esaub nî ǁîb marisa ǀgūǀkhāsa xu -‘ǁkhaehesa’ ra ǂhâba
Post

Imalwas ge Esaub nî ǁîb marisa ǀgūǀkhāsa xu -‘ǁkhaehesa’ ra ǂhâba

Dana ǂNoaba-ao Xenerals, Martha Imalwas ge Dana ǀGapi ǁNâu!gâ!khaib ǁga ǂganamsensa ge dī, ǁnāti ī mā-ams hîa ra mîs, is ǂnoaba-aon nî mātarehe maris, ai!âkam ǁau!khōs ministeri, Bernhardt Esaub disa ǁîb di ǂhanusise a ǂgaeǂgāsa xūn di ǁkhāsiba xu mātarehe ti ra mîs nî ǂgae-oahesa. ǁNāti ī mā-ams ge ǀgūǁ-ae ǀAeǁgams ǀGapi ǁNâu!gâ!khaib ǀGora!gâ-aos, Beatrix...

NNN: Afrikab ǂkhîo!nâsigu ge nî gowaǀîhe
Post

NNN: Afrikab ǂkhîo!nâsigu ge nî gowaǀîhe

!Nakaǂnôa !hūb di ǁûs, Netumbo Nandi-Ndaitwha ge Afrikab !Gaeǁares (AU) ǁani !hūga ge ǂgan, î gu aoǁguigu hîa Amani Afrikab ǀgapi !harib ǂansaben !am-ǁares !nurib !nâ Afrikab ǂnamipe hâgu tsî ǂgui!nâgu !hūgu ǁaegu hâ sîsenǁareb dina xu daoǁgausa hō.  ǁNā !nurib !khōǂgā hân ge ôa!gaodi tsî sîsenǂuigu, !nae!khaidi ǀguitikō-o!nâsib Afrikab ǁnā ǂgui!nâgu !hūgu ǁaegu hâ...

ǀAeǁgams di ǀhuru!hanagu ge a ǁkhō-khōsa
Post

ǀAeǁgams di ǀhuru!hanagu ge a ǁkhō-khōsa

Pinehas Pinehas !Âubasensa !oagu ǀhûhâsigu ǀhuru!hanaga !norasa tsî !gâiǂâuhâ sîsenǀgaub !nâ nî hâs ge, xawe gu ge !nāsa ǀhuru!hanaga ǀAeǁgams !nâ ǀgôan tsî kaikhoen tsîn hoan !aroma a !norasao!nâ tsî nēsi ǂkhawadīb ǁaxasiga !khō!khōs !aroma ra sîsenūhe.  Nē tsâsigu ge ǀhûǀguisase !nāsa ǁanǂgāsaben dana!ās !nâ tsî ǂnamipeb !nâ hâna xu gere ǂoaxa, ǁnāpan ǀAe-gams !Ā!khōmais...

Ohangwenab: 28 000 khoen ge ARV ǀae!khōdi ai hâ
Post

Ohangwenab: 28 000 khoen ge ARV ǀae!khōdi ai hâ

ǀHaob ain ge 28 732 khoena ARV ǀae!khōdi ai Ohangwena ǀkharib !nâ hâ, tib ge ǁnā ǀkharib di ǀkharisi mûǂamaob, Sebastian Ndeitungaba ge ǂanǂan.  Ndeitungab ra mîsa !oan ge nē !gôaba xu ge 85.3%gu di ǀae-aona ǂgaoǀkhāsa !harib ai sorosa ǁkhaubasens !aroma omkhâis diba ra sī!nâ. Nēs xōkhā ǁîba ge mîs ge, ǁgûsa-xu-ǀgôa-i ǁga ǀaeba...