ǀHaob ain ge 13 898 !khōsabena !gâi!gâba ge ǀama, Namibiab !Khōsaben !Oabas (NCS) di mûmûsa sîsenǂuib ai a !gao!gaosa ǁkhawa !gâiba !oa unus proxramgu hîa 2017 xu !Hoaǂkhaib 2025 dib kōse ge !khoega xu. Nē proxramgu ge ǂguro ge hâ i ǁkharab ai a !gao!gaosa dīǀgauga xu ǁkhawa ǀhûhâsib !nâ tsūdīga xu !howa-oasen hâ khoets...
Khoekhoegowab
!Garo!ās 37 ge N$75 miljunsa omde oms !aroma go !khō!oa
!GOMENǁGAMS – !Gomenǁgams !Ā!khōmais ge ǀgaisa marisihuib, N$75 miljuns diba Ministeris Kai!ā tsî !Garo!ā Omkhâisens disa xu ge !khō!oa, îs Green Valley ti hâ ǁanǁguib, !nāsase Farm 37 ti ǀgui a ǂansaba ǂnuwi. Nēsa xu ra !huises ge Dana Sîsenǂuira Mâisas, Victoria Kapendasa ǁîs !ereamsa tani hâ ministerisa ǀgūǀkhā tsî !ā!khōmais !Garo!ā 37 ǀkha ūhâ...
RFAs ge !nāsa marisa !Gomenǁgams ǂharugub daogu !aroma ūhâ
!GOMENǁGAMS – Daogu !Khōdanas ǂGaes (RFA) ge -ǁîs marisihuib hîas !Gomen-gams daoga !gâi!gâi!nâs !aroma ǂnûiǂui hâsa N$250 miljunsa xu ǁaupexa ǁaN$400 miljuns kōse go ǂnûiǀaro. !Ās nēs ge !gâise sîsenūs mâsib !nâ hâ tama daogu ǀkha gaxuse !gomma tsâ !goaxa, hîa nē kurib !nâ ge ǀgaisase a ǁnā ǀnanub xa îbe ge khao-ao kaihega. Nē...
ǁKhāǁkhākhâis !ēdi ge !khawagas ǂkhamkhoen !aroma !goaxa
ǂNŪǂGOAES – !Goaxa -ǁaeb mûǂuib is hoan xa a sī!nâhe ǁkhā, sîsenmā-aon ǂgaoǀkhādi ǀkha ra ǀgau tsî ǁkhāti ǂgaoǀkhādi ai ra dīǀoaǀoa, !omkurus ǁkhāǁkhākhâide !khawagas di ǀgam ǀkharikha mās ai a !gao!gaosases ge, ǂNūǂgoaes !Omkurus ǁKhāǁkhākhâis Sentersa (KVTC) ǂoaǂamsa !ēde sîseno ǂkhamkhoen !aroma nî mā. New Erab ǀkhab ge ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai...
N$11 miljunsa !khōǂgā hâ omkhâisens projekn ge Otjiwarongos !nâ ǂhanusise ge ǂanǂanhe
Mulisa Simiyasa Otjiwarongos – !Nakaǂnôa ministers, Kai!ā tsî !Garo!ā Omkhâisens dis, Evelyn !Nawase-Taeyeles ge ǀgūǁae Otjiwarongos !nâ ǂhanusise !nona !hū!âdi hîa omkhâisens !aroma n hâ ǁaxasina nî !khōǂgāse tsî omde ǂnuwis projekde tsîna ge ǂanǂan, Nē projekdi hîa Otjiwarongos !Ā!khōmais !khōdanas !naka nî hâdi ge 16ǁî Khoraǂuis !âb ai ge dīhe, ǁnāpas ǀnai !ā!khōmaisa a...
ǂHanub ge N$40miljunsa ǂhâbasa xūn !aroma go mîǁgui
ǂAnsa mā!kharus ministers, Emma Theofelus ge ǂoa ge wekheb di Denstaxtsēs ai ge ǂanan, ǂhanub ge N$40 miljunsa a mîǁguisa ǂans tsî ǁnâuǂharugus Texnoloxib (ICT) sîsenǀgauga Namibiab !nâ khoraǂuis !aroma nî sîsenūhese. Nē ǁguiris ge dītsâdi ǀnâi hâ -ǁnâugu !gaeǁaredi xa ra dīhedi, !hūb di dixitale texnoloxib ǂnamipede ǀgaiǀgai!nâs ase. Theofelus ge nē ǂanǂansa Huawei...
Ministeris ge ǀaeǂhuwigu !oagu ǁkhaubade ra ǂgan
Ministeris ǂNamipeba !ûi!gâs, Haiǀgoms tsî !Narisarimas (MEFT) dis ge Namibiaǁîna ge ǂgan, in ǂkhaigari tsî ǂōǂgae hâse hâ, !napetamase ra hâ ǀaeǂhuwigu !aroma ǂhâbasa ǁkhaubade ūhâse. Nē !khâikhomsa ra hirihiri!nâ !khais ge, ôa!nâdi hîa ge !hūb a ǂhabase īǁkhā xūn ǂnamipeb !nâ ǀaeǂhuwiba a !aroma ǁkhān xa dīhe hâ isa xu ge !gāsa !khais ge...
Anǁare-aosis !hûǁare ras
Kaise a ǀgū ǁaeb, wekheb ǀgaibas ge Angolab ǁga ūhâ i saris di oahās khao!gâs ge, !Hūb di ǁûs, Nandi-Ndaitwahsa ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ǀgam tsēra nî !khōǂgā sarisa Botswanab tsî Zambiab hâkha ǁga ge ūhâ i. Nē saridi ge !Hūb di ǁûs ūhâ ǀaweǁguib, Namibiab tsî ǁanǁare!hūgu ǁaegu hâ sîsenǁareba ai!â ǀgaiǀgai...
Angolab di ǀgôan !gangu !nâ ra hân ge ǀgôana sîsen kais !nâ ǁnā tama hâ – Ombudsmanni
Linca Dishena Ombudsmanni, advokaat Basilius Dyakughab ge ge mî, Angolab ǀgôan hîa Namibiab !gangu !nâ !omkurusa xūna ra ǁamaxūman, kurin !naka hâ ǀgôan sîsen kaihes !âb !nâ ǁnātama hâsa. ǁÎb beros ge ǁîn ūhâ ǂâiǂhansens tsî ǂgans ai ôa!nâde ra dī. ǁNāpab ge ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai Angolabgurisas, Ombudsman Florbela Rocha Araujos ǀkha...
Daogu tsūke!gân ge !nāsa aorekhoega !gamhâ tarekhoedi xa: MVAs
2025ǁî kurib !nâ i ge nēsis kōse, ǂauna !gôab aorekhoega autotsūke!gân xa ra !aromahe ǁōgu tsî ǂgâudi !nâ a !â, tarekhoedi ǀkha i ra ǀgoweǀnōhe o, tis ge Auton Tsūke!gân ǂGaesa (MVA) ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai ge mî. “Surigu ai ra dīhe !gôagu ge ra ǁgau, aorekhoesib !nāsase autoǂgâugudi hîa ǁōgu kse ra...









