Namibiab ǀaeǁgâugu ge ǁaupexa 300 ǀaonadi !kham!oas soǀôanaūhâ, Afrikab a ǂhabasen nē ǂhâǂhâsa soǀôan !nubusiba ra hō!âhe mâsib hâ xawe.Namibiab ge ǁ-îb dītsâdi ǁaeb ai!âb ge dīdi ǀkha aiǂhomisentoa hâ, ǀaeǁgâugu ǂhomisase nî hâsa tsî ǀnî Afrikab !hūgu, Keniab khami !gommi !nâ hâ, ǂhâbasa 100 000 ǀaonadi !kham!oas soǀôanaǀhaoǀhaos mâsib !nâ hâ tama hâ.
Afrikab ge 2015ǁî kuriba xu nē mâsib ǂâuna soǀôana ūhâ tama is dib !nâ ge ǂgâ, Franse!hūb soǀôakuru!khaib ǂharugub, Sanofi Pasteurs ge nē soǀôana kurusa a ǀûs khao!gâ. Nē kuruǀûs ge ǀgaisa ǁgâiba Suid-Afrikab soǀôakuru!khaigu ai ge ǁgui, tsî nēs xa !aromahe hâse Hoa !Hūbaisi ǂUrusib ǂNûiǂgās (WHO) di ǂgaoǀkhās ǂharugub ǂkhanina kō!gâhes disa 2019ǁî kurib ai ǂgaoǀkhādi ai dīǀoaǀoa tama ge i tsîb ge nē mâsiba îbe ge khao-oa. Mâsib ge nēti a hā, on ge Namibiab !âǀhuru-aona Premium Serums ti ǀonhâ ǂnûiǂgās, Indiab dis ǀkha 2021-î kurib ai ge !hûǁare tsî ǁnāpa xu nē soǀôana ra ǁamaǂgan. ǀNîkhamikō Afrikab !hūgu, ǂgaiǀons ai Zambiab, Kenyab tsî Suid-Afrikab tsîn ge ǁkhā Indiaba xu -ǁîn tsîna ra ǁamaǂgan.
“Sida ge -ǁaruben/ǂhiririhen/ǀhūn soǀôan di ǁgoaǂuis ǀkha Namibiab !nâ ǂnôa, Indiab soǀôan nē !khādi ai ǂâuǀoahâse ǂuruǂru tama amaga,” tib ge ǀao!khō-aob, Francois Thearta ge mî. Thearti ge ǂhanub nî ǀoasase ǀaon xa nâhesa ǁkhaubas ǂnamipe !â tsî ǁangāsabena ǁkhāǁkhākhâisa. ǁÎb ra mîsa !oas ge Hoa !Hūbaisi ǂUrusib ǂNûiǂgās di !nuriba ra mî, 138 000 khoen ǀaon xa nâ!anhe tsî 400 000na ǀaon nâ-aidi xa sorosi !nubusin !nâ kurikorobe ra ǂgâ !khaisa, xawe gu ge !gôaga nēs xa noxopa a ǀgapi ǁkhā, hoa !nae!khaidi !nurihe tama ra ī amaga. ǀAonadi !kham!oas soǀôananî hōs karao, o US$250 tsî US$500 kōse ǀgui ǀae!khōs !aroma ra ǂgan tsî kaise ǂkhawusa ǀhûhâsigu khoen !aroma a sī!nâhe ǁoa..