Namibiab khomais ǂōǂōsib … 10 ǀgôana xun ge 7na a khomai ǁoa – Steenkamps

Namibiab khomais ǂōǂōsib … 10 ǀgôana xun ge 7na a khomai ǁoa – Steenkamps

Lahja Nashuuta 

Namibiab ǁgau!nâs dīǀgaub ge ǁgâib !naka hâ, ǀgūǁae ge ǂoaxa ôa!nâs !nurib ra ǁgausa !oan 70%gu di Xrat 3 skolǀgôana !gao!gao khomais tsî !gôas ǁkhāsigu ǁgoaǂuis ǀkha ǂnôase. Nē !huri!hurisa !gôabas ge ǁgau!nâs ministers, Sanet Steenkampsa ge !khō!gâ, parlementsas ge ǀgūǁae gere gowaǀî soab !nâ. Steenkamps ge nē mâsiba “!gao!gaob khomais tsî xoas tsî !gôas ǂōǂōsib” ase ge xoaǂnami. “Nēb ge ǁgau!nâs !gomsib ǀgui tamaba, xawe a !hūb di omkhâisens ǁhō,” tis ge ge mî. 

Ministers gere ǀgonǀgon!gao !khais ge “ǀgaisa !gao!gaob ǁkhāǁkhāsens nî ǀkhais kara, o da sada ǀgôan !goaxa ǁaeba ra dīgaga tsî sada !hūb di gaxu-ǁaeb sâuǁkhāsib ǀomkhâis tsî ǁawosasiba ra ūǁnâ !khaisa.” 

ǂOa ge kurib, 2024 di !Hū!nāsi !Hara!âidi, Xrat 3 ǀGôan di Khomai, Xoa tsî !Gôas di di ra ǁgausa !oan ge 32%gu ǀgôan ǀguina ǁîb a ǀoro !kharus !gôab 40%gu diba ge sī!nâ, ǁnāpan 5%gu di ǀgôana 75% ge sī!nâ hîa. 82%gu di ǀgôan ge ǂâi!nâǁguisa !harib ai !gôa ǁkhās ǁkhāsiba sī!nâ tama hâ, ǁnāpan 62%gu dina !gôade ǀguiros ǀkha ra !gomma tsâ, tsîn 70%gu dina !gôadi saoguba 999 kōse sī-ūs ǁgoaǂguis ǀkha ǂnôase. 

Khomais tsî xoas !nurigu tsîn ge ǂâiǂhanses ase ī, ǁnāpan 28%gu ǀgôan ǀguina ǀorodomma 40% ǀkha ge !kharu tsîn 3%gu din ǀguina 75% khomais tsî xoas !hariba ge sī!nâ hîa. Mâǂoa gere !gomsib hîan !nāsa gôana ǁnaetisase ra hō!âb ge, ǀhūǀōmûra “b” tsî “d” hâra aegu ǀgorasa dīsa. Steenkamps ge mîs ge, ǀnî ǀkharigu, Oshanab, Erongob tsî ǀKhomas hâgu !nân !gâise ra dī ǀgôana hâsa, ǁîn !nân 20%gu dina ǀgapi !harib ai hâ ǂâis ǁkhāsigu tsî ǀgaisase ra mâǂoa xoas ǁkhāsigu tsîna sī!nâ hâse. Nausas, ǁîs gere mîsa !oa ‘!hū!nāsi īsiba !naua!noexa tsî ǀhûǁarebe dī-ūnus dā!harode’ ǂhâba hâse. 

Mâsib nēba îbe ra khao-oa kais ge mûs tsî ǁnâus !nubusina ūhâ ǀgôan di mâsiba, minister gere mîsa !oa. 

ǀAeǁgams !nâ mâ Skoli Mûs !Gomsiba ūhâ ǀGôan dib !nân ge 15 ǀgôana xu ǀgui ǀgôa-i ǀgui-e ǂgaoǀkhāsa khomais tsî xoas !hariba ge sī!nâ, !gôas ǀkhāb ain hoana nē ǁkhāsiba sī!nâ tama hâse. 

Eluwa Skoli mûs !nubusina ūhâ ǀgôan dib xa-i ge ǁnāpa Xrat 3 ra skolǂgâ hû ǀgôan di ǀgui-i tsîna khomais tsî xoas ǁkhāsiba sī!nâ tama hâ, ǁnāpan ǀgamna !gôan ǂgao ǀkhāsa !hariba ge sī!nâ hîa. 

ǁKhā skoli tawan ge ǁnûs 1nubusiba ūhâ 17 ǀgôana xu 8na khomais tsî xoas ǁkhāsiba ge sī!nâ, xawe-i ǀgui-i tsîna !gôas ǁkhāsiba sī!nâ tamase. 

ǀAeǁgams !nâ mâ Skoli ǁNâus !Gomsiba ūhâ ǀGôan dib !nân ge 8 ǀgôana xu ǀgui-i tsîna khomais, xoas tsî !gôan !âga !kharu tama ge i. 

“Nē !nurigu ge ra ǁgau, ǁgau!nâs dīǀgagu !nâb hoa ǀgôana nî !khōǂgāse is tawa kai !nubusiba hâsa. !Nāsa sîsenni ge a ǂhâbasa sorosi !nubusina ūhâ ǀgôana !khōǂgās !aroma, în mâsigu tsî ǂhâsigu ǀkha ra ǀgau dīǀgaugu ge a ǂhâbasa,” tis ge Steenkampsa parlements ǁanina ge mîba.