Rudolf Gaiseb
ǁGau!nâs ministeris ge ǀgaisa dā!harode nî ū, ǁnāti ī sîsenaon hîa ǁkhāǁkhāsenaona skolgu !nâ soa-e mās !aroma maride ǁama!khunis ase ra ū!oa tamas ka i o ǂgann !oagu. Skolgu nē wekheb !nâ ǀasa kurib !aroma ra ǀhui-ams ai mûba mâi hâseb ge, ministeris di Danasîsenǂuira Direkteri, Erastus Haitengelaba, ǂoa ge wekheb !nâ ǂhanusi ǂanǂan-i !nâ ge mî, “Sîsenao-i hîa skolgu tamas ka i o ǀkharisi berodi tawa nî !khōhen, ǁnāpan ǀkhaexūn, marin tamas ka i o ǀnîhâ ǁama!khunigus xūna ra !khō!oase nî mûhes karao, o ǀgaisa ǁkharab dāharode nî ū-aihe.”
!Nurigu ǁnāti ī ǁama!khunigude !khōǂgā hân digu ge nē ministeris tawa ǀnai !kharu ge kurigu !nâ gere !nurihe, tsîs ge ministerisa ǁgûn tsî ǀgôana ra mû!gâ khoena ra mîba, nēti ī ǁama!khunide xun nî ū-oasen !khaisa.
Sîsenaon mûǂamaonas ge ministerisa ra ǂgan, ǁîn di mûǂams sîsenganǀoasa !ereamsa nî tani-ai tsî !ûǂam-i nî hâs kara, o Public Service Acts ǁgaragu !naka nēsa nî oe-amsa.
Ai!âs ge ministerisa ǂkhā hâ, skolmarin tsî !âidi !aroma maride ǁkhāǁkhāsenaona ǂhanub skolgu !nâ mātare kaisa.ǁKhāti ī ge skolǀgôa-e skol-i !nâ ǂgâs soasa ǀhanahe tide, māsenxase ra māhe marisa-i ǁgû-e nî mātare ǁoas karao.
Noxopab ge Haitengelaba a mîs ge, ǀguis khami i ǀgôa-i tsîn ū!oahes !aroma !âitsâde xoa tamas ka i o amke-aibese dî!nâhe tidesa, ǂhanub skolgu !nâ. Hoan xas -ǁîsa a ǀgapi maris hîa-i skol-e ǂganamsens ǂhaweb !aroma, administarasis maris ase ǂhanub skolgu tawa a ǂgan ǁkhās ge a N$10. Skoli !nâ soa-e ǁawoǁawobasens !aroma ra ǂganhe maris ge ǂhanub skolgu !aroma a !khâisa.” ǁGau!nâs ge ǁkhāǁkhāsenaon !aroma a !hūǂhanusi ǂhanu, Artikel 20(1), Namibiab !Hūǂhanub !nâ a !khōǂgāsa tsî!Gao!gao ǁGau!nâs ǂHanumas (3ǁî ǂHanumas, 2020ǁî a !khō!gâsase.
!Gao!gaogu, -ǁîgu !naka gu sada ǂhanub skolga ra ǂgaeǂguihegu ge hoana !khōǂgās, ǀguitikōsib tsî ǀgora-o!nâsib ai a !gao!gaosa. Ministeris ra ǀgomgom!gao !khais ge, ǀgôa-e skol-i !nâ soasa mās nî !uruse mā-amsa ǀgaugu, skolgu tsî ǀkharisi berodi xa ǁkhāti ǂanǂanhe hâgu !nâ-ū ǀgui dīhesa.


