ǂUrusib !nakaǂnôa ministers ge HIV !âisende ra ǂgaoǂgao!nâ

Home Languages ǂUrusib !nakaǂnôa ministers ge HIV !âisende ra ǂgaoǂgao!nâ

ǀAEǁGAMS. – !Nakaǂnôa Ministers ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !oabadi dis, Petrina Hainguras ge ǂoago wekheb ai khoena gere ǀkhoma in ǁîn di mâsiba HIVs ǂnamipe ǂanǂui. Hainguras ge gere ǀgonǀgon!gao khoen nî HIVs di !âisende dī tsî nē xoxorosan nî ūhâs karao ǀae!khōde tsoatsoa tsî ǁnān hîa noxopa a !anunaǁkhaubas ǀgauga hōhō!nâhe tsî !aruǀî !ûisense. “ǂHâbasa i ge a sada mâsiba da HIVs ǂnamipe nî ǂansa în ǀae!khō-aona ǁkhaubas tamas ka io ǀae!khōs ai !nao tsi,” tis ge Haingurasa ǂhaitsi ǂanǂans !Hū!nāsi Dīǀgaub tsî Dā!harodi ǀAweǁguib HIVs !âisendi tsî ǁgau!nâdi dis hîa Hakahana kliniks tawa ge hâ is tawa ǁnāpa ge ǀhao hâ i ǂnuwisa, Katuturas !nâ ge mîba. Hainguras ge gere ǁgui!ā, ǀasa HIVs ǂhīgudi a ǀoroǀorohe ǁkhāsa khoe-i hîa HIVs soǀôan ai hâ i ǀoro soas HIV nexatif khoe-e ǂhīs disa soǀôan xa ra !aromahese ūhâsa, nau khoe-i hîa HIVsa ūhâ xawe soǀôan ai hâ tama-i ǀkha i kara ǀgoweǀnōheo.

ǁKhā ǁaxasib tawab ge Sîsenǂuira Direkteri ǀHûǁaresa Hoa !Hūbaisi ǁAedi Proxrammi HIV/AIDS dib, Michel Sidibéba ge mî, hanan ga HIV positif khoena ǁaeb mâ hîa nî ǀae!khōde !khō!oa tsî soǀôana ātsoatsoas kara on ge ǀasa ǂhīgude 96%gu ǀkha a ǀoroǀorohe ǁkhā. “Sida ga khoen HIV mâsiba nî ǀūs kara o da ge soǀôan ai a !nao nî ǁoa,” tib ge Sidibéba ge mî.

Hainguras hîa ge ministeri, Dr Richard Kamwib, Ministeris ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !oabadi dis dib, di haisi-amsa gere mā!kharus ge ge mî, !Hū!nāsi Dīǀgaub tsî Dā!harodi ǀAweǁguib HIVs !âisendi tsî ǁgau!nâdi dib ra ǁgauǂuisa ǀasa ǂâiǀgaub ǁgauǁgaudi xa a ǂkhâ!nâsa HIVs !âisendi tsî ǁkhāǁkhākhâidi proxramga !khōǂgā hâsa.

Kamwib ge nē haisis !nâ ge mî, mâ ǀguiǀguibe ǁanǂgāsabe-i hoa-i nî !âihe tsî ǁî-i di mâsiba ǂans kara, o da ǂhâbasa dā!harode ū tsî ǂuru ǀhûhâsiba a ǂnuwi ǁkhāsa. Kamwib ge ǁnaeǁgaude ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu ai ge dīhe hâ i ôa!nâdi ǁga gere dī, aiǁg. Ôa!nâdi hîa ge hosteldi Unams, Politechniks tsî ai!âkam ║gau!nâ-aon ║khā║khākhâis !khaigu hîa ge nēsi ║îgu tsîna a Unams !â kaigu studentna !khō╪gā hâ. Ôa!nâs !nân ge 629 studentn nē ׀gapi║khā║khā!khaigu hosteldi !nâ ra hâna ge !khō╪gā hâ i, HIVs ╪namipen ║îna ׀oasa !ereamsa nî ū ti ge hâ i !âubasens ׀kha. Ôa!nâdi ge !aromadi hîa HIV/AIDS !gôaba ra ׀arosen kaina hō╪uitsâsa nē studentn ║aegu. ׀Nîn hîas ge nē ôa!nâsa gere ╪âi-ai╪nûin ge, ╪hīgus !aroma a !aorosa xūn, ai║gause ╪auxûiba hî׀hurus, ║gauo!nâ sorosi╪harugus, !norasasib tsî ║awosasib, !hao!nāsi ╪gomdi tsî tanisen׀gaugu hîa nē mâsiba a hirihiri!nâ ║khāna. Kamwib ge nē studentn tsîna !khō╪gā hâse !aruǀî ge mî, “Namibiab ge ǀasa HIVs ╪hīgudi !gôaba a ǀoroǀoro ǁkhā ǁkhaubasens tsî soǀôana sîsenūs ǀkha,” tis ge Kamwib gowaǀîsa gere khomai.