ǀUiǀoǀoob ge San gowagu ­ǁōǂoas xa ra !ao

Home National ǀUiǀoǀoob ge San gowagu ­ǁōǂoas xa ra !ao

Sema Gumbos

OTJOMURUS – !Nakaǂnôa Ministeri Ai!â ge Khaohâ kaihe Khoen dib, Royal J.K. ǀUiǀoǀoob ge Ministeris ǁGau!nâs, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetigu dis ai ǀkhomasa ge dī, îs hoa Sagowaga ǂhanub skolgu di ǁkhāǁkhā!khōǂgāb !nâ ǂhanusise sîsenūs ǂan!gâsa mā. Nē gowagu di ǁaraǂuihes ǁgau!nâs ra ǁîgu di ǁōǂoas īǁkhāsiba aimâi amaga. Hoa !Hūbaisi Tsēs !Hūbaib di ǂHunuma Khoen dis hîa ge Hoa !Hūbaisi ǁAedi ǀHaos xa 1994ǁî kurib ai a ǂan!gâhes, ge ǀgūǁae Otjomurus hîa Kunene ǀKharib di Epupa ǁHûi!nâǂharis !nâ ǂnôas tawa gere tsēdīhe. !Nakaǂnôa Ministeri ǀUiǀoǀoob ge ­îb di ǀons !nâ gere Kunene ǀKharib Mûǂamaob di ǀawemā-aob, Katuutire Kaurab xa gere khomaihe gowaǀîs nēti ī  Hoa !Hūbaisi Tsēs !Hūbaib di ǂHunuma Khoen disa tsēdīs, !nâ hoa khoena !hūbaib ai ǂhabase gere ǂgaoǂgao!nâ in United Nations di haisi-ams hîa ǂapaǂoa kai tsî ǁkhaubas ǂhunuma !hūǁî gowagu disa harase ǂanǂan. Nēti ī tsēs ge 9 Aoǁkhumuǁkhâb dis ai kurikorobe ra tsēdīhe. Hoa !hūgu !nâs ge ra tsēdīhe tsî ǁnāti ī tsēs hîa 1982 ge a !huis ǁga kō-oas ase ra !gawaǀîhe. Nē kurib di tsēdīs ge Namibiab !aroma Otjomurus, 78 kilometerga ǁîs hîa a ǀgū !garo!ās Okuaguatis dis hîa Epupa ǁHûi!nâǂharis dis !nâ ǁgoes tawa ge ūhâhe hâ i. Otjomurus ge Ovatue !haos, Ovahimban tsî Ovatjimba !haos di ǂhunuma ǀhûhâsigu di ǁan!khai. ǁGūbas nēti ī ǁâudība ūhâs dis ge ǂhunuma !hūǁî gowaga ǂgaoǀkhāsa ǂan!gâsa mā, !ûi!gâ tsî omkhâisa tsî ǁî!nāpe !gâi ǂūsigu nēpa xu hâga ǀgoragu, !khōǁôagu tsî hâhâs nē gowagu disa ǁawoǁ­awosa. “Tita ge ǀkhomasa ra dī Ministeris ǁGau!nâs, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetigu dis ai, îs omkhâis San gowagu dis !aroma ǂhâbasa xūna mā. Sagowagu ge mûmûsa tsî ǁkhōǁkhōsa !haros ǁōǂoas dis ai mâ, ǁîgu hoatsama !hūs ǁkhāǁkhā!khōǂgā a ǀkhai amaga,” tib ge minister ǀUiǀoǀooba ge mî. ǂHunuma !hūǁî gowagu ge !hoas tsî ǁnâuǂharugus dis ǀguisa īse tā nî !gawaǀîhe, xawe ǁnāti ī ǂan!gâsa nî ūhâbahe, ǁîgu !nâs buruxa ǀō-aisa tsî !khūhâ ǂansa a !khōǂgāsa, hîa ǁîn khoen xa hiodi ǁaega ǀhaoǀhaohe hâsa amaga. ǀHûhâsi-i hîa gowa-e ūhâ tama-i ge khoesisa ǂoa!nâ hâ, tib ge noxopa ǁîb gowaǀî gere ǀgomǀgom!gao. “Tā tao re sa gowab, !hao!nāsi ǂūsigu tsî ū!oahesa ǂūsi tanisenǀgaugu xa, î ǂâis !nâ ūhâ, gowa-i !nâ ǀguis ǂharugusa ra īsa,” tib ge ge ǀam.