ǀGâsib tsî ǀguitikō-o!nâsib ge Afrikab !nâ a ǀgaisa

Home Khoekhoegowab ǀGâsib tsî ǀguitikō-o!nâsib ge Afrikab !nâ a ǀgaisa

Sîsenao-i xa xoahe hâ
ǀAeǁgams

Nausa gu Afrikab !hūsâuǁkhāsiga ǀgaisa ai!gûs tsî ǀomkhâisa !kharu ge kurigu !nâ ra ǁgau, xawes ge nē ǀomkhâisa ǀgâsib tsî ǀguitikō-o!nâsib hâkha !khōǂgā tama hâ. Nē mâsib !aromas ge !hūgu ra ǂganhesa nē mâsib ǀgâsib tsî ǀguitikō-o!nâsiba oe-ams !aroma ǁîgu di !ereamxasiba dīǀoaǀoasa !gâise !hūga ǂgaeǂguis !nâ-ū. Nēs ge ǂgans hîa ǀgūǁae ge a !gûǀam Addis Ababas, Ethiopieb di dana!ās !nâ African Economic Konferensis tawa ge dīhesa. Nē
konferensis tawa ge !gāsase a ǂoaxa !khais ge “!hūgu hîa ǀorose ǂhaitsise xūna ra dī, !ereamxasiba ū tama ǂhanugu xa ra ǂgaeǂguihegu tsî ǂnûiǂgādi, tamas kai o ǂkhawusa ǀhûhâsi sâuǁkhāsib dīǀgauga ūhâgu ǁgausen i rasa !oa ǂau ai!gûs tsî ǀomkhâisa sâuǁkhāsib ǂnamipe ra ǁgausa.” ǀKharaǀkharas Afrika !hūgu sâuǁkhāsigu !nâ nî hâ !khais ge ǀguri a hâ ǁoa. Nēs ge ǀhûǁare hâ ǁguiǂgāsensa ra ǂgaoǂhere ǂhanub xoaǁguigu ǂnamipe nēti ī ǀkharaǀkharade ī ǁkhā kais !aroma,” tib ge Celestin Mongab, hîa a !nakaǂnôa presidenti sâuǁkhāsib ǂgaeǂguis tsî ǂansa !khōdanas dib tsî ǁkhāti a Afrikab Omkhâisens ǂGaes di sîsenǂuira sâuǁkhāsib ǂansabeba ge mî. Nē konferensis ge Ethiopieb !nâ Addis Ababas !nâ 4-6 Hôasoreb dis kōse ge hâ i. Afrikab Omkhâisens ǂGaes ge 2006ǁî kurib !nâ ǂhaitsise ge ǁkhowa-am Afrikab Sâuǁkhāsib Konferensisa. ǁGūbas nē dā!haros ge a ūbahes dis ge ǂansa ǀgoragu tsî ôa!nâde harase dīs, ǀhûhâsiga ra ǂnûǁkhaeba !nandi tsî xoaǁguigu omkhâisens sîsenǂui-aon xasa. Nē kurib di Afrikab Sâuǁkhāsib Konferensis ge ǀhûǁare hâse Afrikab Omkhâisens ǂGaes, !Hûǁaresa ǁAedi Sâuǁkhāsib Ôa!nâ!nans Afrikab dis tsî !Hûǁaresa ǁAedi omkhâisens Proxrammi tsîn xa. Nē konferensis tawa ge ǂgaeǀhao hâ in ge ǂhanuxoaǁguiga ra xoa khoen, ôa!nâde ra dī khoen tsî omkhâisens ǀkha a !nao-aisa khoen Afrikab tsî !hūb a ǂhabase hân tsîna. “ǁGūbas 2017ǁî kurib Afrikab Sâuǁkhāsib Konferensis dis ge ǂanǂui tsî ǁgauǂuis ǂhanub xoaǁguigu tsî sîsenǀgaugu diga !gâi!gâxa ǀkharaǀkharasa īǁkhā kais tsî !gâise ra sîsen tsî ǀomkhâisa īǁkhā kai xoaǁguigu tsî sîsenxasigu ai omsa,” tib ge Mongaba ge mî. ǀGapiǂai tani-aon hîa nē konferensisa ge ǁhao!nâ hâ in di ǀnîn ge ǀonǂgais ai ǂGuro Ministeri Ethiopieb dib Hailemariami Desalegni, !Hûǁaresa ǁAedi !Nakaǂnôa Sekretares-Xeneral tsî ǁkhāti a Sîsenǂui ra Sekretareb  !Hûǁaresa ǁAedi Sâuǁkhāsib Ôa!nâ!nans Afrikab dis di Vera Songwe-i, Aiǂnû-aob Afrikab !Gaeǁares Ôa!nâ!nans dib, Moussa Faki Mahamati tsî direkteri ǀKharisi !Oaba Senters Afrikab !aromas !Hûǁaresa Okhâisens Proxrammi dis dib, Lamin Mannehb hâna.