OTUANI- ǁNā ǀkharib hîa ǀorosiba ǁuib !nâ ūhâ tsî kaise a ǂhaba ǀkhariba ūhâb !aromab ge, nē ǀō-aisa khoeba ge ǁgau, ǁguiǂgāsens tsî ǂgaoba xū hâ ǁkhoreba dīǀoaǀoas ǀkhats īǁoa khami ra mûsen xūna a sī!nâ ǁkhā !khaisa. Opuwos !Garo!ā ǂgiǂgosi ǀawemā-aob, Westen Muharukab, ǀō-aisa ǁhûis !nâ-ū ge 2021ǁî kurib !nâ a ǁhûiǂgāheb ge ra mî, ǁîb di ǀhûhâsibab ge projekn !nâ-ū omkhâisens !nâ a hā-ūsa, tsîb nēs ǀkha kai ǁhûidi !nâ-ū ge ǂgâxa ǀawemā-aona ra ǁgoeǂamsa. Nēn hoanab ge hoana ǂâuhâ mariǂnûiǂnui-i nē ǁhûi!nâǂharisa omkhâis !aroma a ǀkhaise ge dī.
Daoga kurus, skolgu tsî klinikde !khōǂgā hâse tsî ǁkhāti !nanǀgaib tsî !anu āǁgam-e !garo!ādi ǁga ge hā-ūseb ge Muharukuaba ra mî, ǂgaeǂgui-aosis hapiokaisendi ǀguide mās ti ǂâibasen tama hâ, xawe ǂhâbasa dā!harode ūs ti ra ǂâibasen !khaisa. ǁÎb gere ǁhûimâi!nâhe ǁhûis ai!âb ge New Eraba ǁîb ǀkha ūhâ i dî!nâgamǁares !nâb ge mîmâi xūnab ǁîb ǀkha aitsama nî !haraseb ge New Eraba nē ǀawemā-aoba ge sari hâ i.
“Tita ge nē beros 1nâ ta ge ǂgâ o. ǂnûmas guise ge dī tama hâ i. Hoa ǁgoaǂuide xoamâi tsî ta ge ǁîde ǀguiǀguibes !nâ gere sîsenǂam, ǁkhāti !hūb ūhâ mari !nubusiga ǂâis !nâ ūhâse,” tib ge ge mî. Muharukuab ge New Eraba ǂoa ge wekheb di mantaxtsēs ai ge mîba, ǁîb ge ǁgam-i mâsiba ǂguro ǂâisa a ǂnûi-aisa. !Nāsa !garo!ādi !nân ge ǁanǂgāsabena 15 kilometergu kōses tsîna ǁgam-e ra ôa, ǀnî ǁaega-i nē ǁgam-e ās !aroma !anu tama hâ xawe. “ǁîs hîa hoan xa îbe !gommi !nâ ge hâ i !garo!ās ge Okatumba Westsa, khoen ǁaupexa 30 kilometerga ǁgam-e si ôa tsî oahās !aroma ǂaidi ǀkha gere !gûse.
Nētsēn ge ǁîn tsîna !anu ā-ǁgam-i ǁgamamsa ūhâ hîa stordi !nâ ra ǁamahe ǁgam-i ǀkha ǁgui khoaba ūhâ-e,” tib ge Muharukuaba ge mî. ǁKhāti di ge ǁkhā ǁgamamde Okarus, Otjahorovaras, Otjiwetjovakayendus, Kako-Otavis tsî Orwangeji West hâdi tsî hoa !garodi hîa aiga !anu āǁgam-e ge ū tama hâ idi tawa ge kuru. ǀGamǁîseb ge ǀawemā-aoba ǂurusib ai ǂâisa ge ǂnûi îb ǂurusib !oabade !gâi!gâi. Nēs ǀkhab ge aoǁguiba ge dī, ǁnāti ī !âb dâu!khūdi xa !nāsase ra tsâkhāheb tsîs ge ǀgamǀkhā ge i ǁgûs tsî ǀgôa-i âs tsîna !ābas ra !gâu hîa a āǁō!nâb tawa kliniksa omsa. ǁHûi!nâharis ge a !khō!oa N$250 000 ǀkhab ge nē kliniksa ǂnuwisa ge tsoatsoa hîa nēsi 80%ga a dītoasasa.
ǁGau!nâs !âb aib ge Muharukuaba ǂhanub maris ai !âu tama ge hâ i, xaweb ge ǁîb di ǁhōsa xu ǂkhari ǁkhāǁkhā!nā-omsa blēgu ǀkha ge kurumâi. Okatuba West tawa hâ 115 ǀgôan (7-15 kurina ūhâ) hîa skola ǂgâ tama hâna tsoatsoa-e dības ase. Nē ǁgūtsâdi âba mû tsîs ge Kaoko ǂNûiǂgāsa ama ǁkhāǁkhā!nā-omdi tsî gau!nâ-aon di hâ!khaib tsîna ge om. ǂÛna ǁawoǁawos tsînab ge kai !hanab ǁaupexa N$1.5 miljuns ǁkhāsiba tani hâba a dītoasa tsî 30 xa a !nāsa ǁanǂgāsabena ge sîsenma. Daoga !gâi!gâis ǂnamipeb ge Ministeris Sîsengu dis tsî Daogu ǂgaeǂguis (RA) tsîna ge ǀgūǀkhā tsî !gâi sîsenǁareba ge !khō!oa tsîb ge sîsenna ǀgūǁae nî ǂnāǁnâ.

