N$1.8 biljuns ge 5 000 ǁkhāǁkhā!nā-omde oms !aroma a ǂhâbasa

N$1.8 biljuns ge 5 000 ǁkhāǁkhā!nā-omde oms !aroma a ǂhâbasa

ǁAupexas ge N$1.8 biljunsa a ǂhâbasa !hūb a ǂhabase 5 000 ǁkhāǁkhā!nā-omde oms !aroma. Nē ǂanǂansas ge Ministers ǁGau!nâs, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǂŪsin dis Anna Nghipondokasa ǂoa ge wekheb Donertaxs ai ge dī, ǁnāpas ge MTCs di !garo!āǀkharigu skolgu projeksa gere ū!oa soab ai. Nē ǀasa projeks hîas ge MTCsa a ǂherexa-ū tsî ǂhanusise a ǀhui-ams !nâs ge MTCsa !garo!ā ǀkharigu skolgu ǀkha !gaeǁaresa nî dī, ǁîs !nâ-ūs ǀasa ǁkhāǁkhā!nā-omde nî om tamas ka i o ǀnai hâ ǁkhāǁkhā!nā-omde nî !gâi!gâi!nâs di ǁgūbas ase. 

ǂOa ge wekheb Donertaxs ais ge MTCsa ǀnai N$1.6 miljuns ǁkhāsiba !khōǂgā hâ ǁkhaisa ǁkhāǁkhā!nā-omde ministerisa ǀnai omtsoatsoahe di nîs ai!â ge ǀkhae. MTCs di Sîsenǂuira Mâisab Licky Erastusi ge ge mî, MTCs nî !naua!noexase ǀasa ǁkhāǁkhā!nā-omde omtsoatsoasa Sinzogoro !Amǁaresa Skoli hîa Rundus !auga Kavangob Huriǂoas !nâ ǁgoeb tsî Okondaune ǂAm Skoli Opuwos !auga Kunene ǀkharib !nâ ǁgoeb hâkha !aroma. 

Mâ skoli nē ǀgam skolkha dib hoab tawa i ge haka ǁkhāǁkhā!nā-omde nî omhe tsîs ge MTCsa ǀaweǁguib !oa nē kurib Taraǁkhumuǁkhâb ǀams ai nē sîsenni ǀkha toa tsî ǀkhara skolgu ǀgaisa ǂhâsib ǁkhāǁkhā!nā-omn ǀorosib dib ǀkha ǂnôaga 2021ǁî kurib !nâ ra hui ǂgao. 

Sida ǁkhoreb ge !garo!ā ǀkharigu skol-i hîa ǀgaisa ǂhâsib !nâ hâ-e huisa, xawe da ge ǁgau!nâs ministeris ǀkha hoaǁae nî sîsenǁare ǂhâbasa daoǁgaus tsî ǀawemās mâ skolgu nî saos dis ǂnamipe,” tib ge Erastusa ge mî. MTCs ge ǀnai ǁgaumâi hâ nē ǁkhāǁkhā!nā-omde nî om ǂharuguǂnûiǂgās tsîna. 

Ministers ge MTCsas ge koasa nē sîsenni !aroma gere mā soab ai ge mî, Covid-19 hās ǀkhan ge hoana ǀorokam ǁaeba xu a ǀkharasa tsî gu skolga ǂgaoǀkhāsa !nūsib ǁgaraga !gôa!gâs ǁgoaǂuis ǀkha ǂnôa, ǁkhāǁkhā!nā-omdi ǀorosib tamas ka i o kaise ǂkhawusa mâsib !nâ hâ omgu ǀkhan ǂnôa amaga.

 “ǀGūǁae ge dīhe !gôakhâigu ge ra ǁgau ǁaupexas ministerisa 5 167 hāǀarora ǁkhāǁkhā!nā-omdi hîa ǀhaob ai N$1.8 biljunsa nî oms !aroma ǂgande ǂhâba hâsa. 

Nēs ǁkhāti nî ǂâibasens ge mâ ǁkhāǁkhā!nā-oms hoas ǁgau!nâ-ao-i, ǂnû-aixūn tsî xoa-ai!naon tsî ǂkhanin tsî noxopa nî hâna nî ǂâbasa” tis ge Nghipondokasa ge mî.