ǂNūǂgoaes di !Ā!khōmai-aos Gaudentia Kröhnes ge ra mî, ǂnaumai ǁanǁguigu ǀgaisa ǁgoaǂuis tsî ǂhanira xūse demokrasis tsî omkhâisensa ībasa. ǂOa ge wekheb Wunstaxs ais ge ǂhanusise ǁnāti ī !hūs hîas National Housing Enterprisa (NHE) 77 omde nî omaise is di māǁnâs tawa nē gowaǂuisensa ge dī. “Tita ge ra ǂgom, sada khoena mā-ams in īǁoasa tama mâsigu !nâ ǁans ge khoen di khoesisa tsūse tsâǀkhā tsî ǁnās xōkhā ǀgaisa sîsenǂuib tsîna ǂurusib ân ai ra ūhâ,” tis ge Kröhnesa ge mî. ǂNūǂgoaes !ā!khōmais di ǀguixasib ǀkha hâ ǁguiǂgāsens ǁnāti ī projekdi hîa khoesiba omkhâis ǀkha a dīxūxade hoaǁae mâxōǀkhās dis ge a ǂhâǂhâsa, ǁîs !nâ-ūn ǁanǂgāsabena ama omn ti a ǂgaihe ǁkhā omna ra ombahe tsî khoesisa ǁnās ǀkha ūkhâihe amaga. ǁKhā ǁaxasib tawas gere !hoa soab ais ge ǁKharas ǀkharisi Mûǂamaos Aletha Fredericksa ge mî, !amku hâ!khai-e ūhâs a ǀgorahe ǁoasa ǂurusiba xu tsî ǁkhāti sâuǁkhāsib ǀomkhâis ǁawosasiba ūhâs ǀkha. ǁKhāti da nî ǂans ge !norasa tsî ǁawosa hâ!khaisa ūhâs a !gao!gao khoesi ǂhâsigu di ǀguisa tsî ǁnā-amaga īǁkhā i as kōse ǂgaoǀkhāsa ǂâisa nî ǂnûi-aihesa. Namibiab !aroma a ǂhâbasa !khais omn mâsiba oe-ams !aromas ge, ǂâuǀoa hâ omna ǁkhaeǁnâs proxrammi nî hâ hîa omna ǁamas nî ǁanǂgāsaben xa sī!nâhe ǁkhā !khaisa ǂguro !haros ase nî !khōǂgāse, tis ge mûǂamaosa ge mî. “Nausab ǂhanuba !hū!nāsise ra dītsâ tsî ǀaweǁgui ommās di īǁkhāsiba khoraǂuisa xaweb ge khoen hîa ǂnaumaiǁanǁguigu !nâ īǁoasa mâsigu !nâ ǁan hân tsî omna ǂhâ hân di !gôaba ob ra ǀgapi o ra ǀgapi. Xūn tsî mâsigu hîa nēsa ra !aroman ge aiǁgause ǀorosib khoen a sī!nâ ǁkhā ǂganǀgauba ūhâ !hū!âdi dib, !nubusib ǁawosa ǁkhâkorobe hōǂgās dib, ǀgâsib tsî ǁaraǂuihes hui!nâ rase ra ǀkhuwihe mariǀkhuwiǁgâudi xa om ǁamas !aroma maride xus hâna,” tis ge Fredericksa ge ǀaro.– Nampas
!Nubusib ama omna ūhâ tama is dib ge khoen di khoesisa ra tsâǀkhā: Krönes

