!Guidiǁgams ge N$28 miljunsa ǂhâba hâ !gao!gao !oabade ūhâ tama ǁanǁguigu ǁgam-i !aroma

!Guidiǁgams ge N$28 miljunsa ǂhâba hâ !gao!gao !oabade ūhâ tama ǁanǁguigu ǁgam-i !aroma

Isabel Bento

!GUIDIǁGAMS – !Guidiǁgams !Ā!khōmais ǀAwemā!nans ge ǀhaehe rasa !oa N$28 miljunsa hoa !gao!gao !oabade ūhâ tama hâ ǁanǁguigu !nâ !anu āǁgam-e ǁawoǁawos !aroma ǂhâba hâ. ǀAwemā!nans ra ǀorotoa hâ ǁgam-i sistemdi mâsib tsî hāǀaro ra ǂhâsigu !oabadi diga gowaǀî ǂgao amaga. 

ǀAwemā!nans di Dana Sîsenǂuira Mâisab, Valentinus Sindongob ge ǀgūǁaeb ge Nampas ǀkha ūhâ i dî!nâǁgamǁare-i !nâ ge mî, marisihuib kaise a ǂhâǂhâsa !khaisa, ǂhâbasa ǁgam-i !oabade ǁnā ǁanǁguigu !nâ mās !aroma. 

!Guidiǁgams tsîn ge nau !ādi Erongo ǀkharib !nâ hâdi khami, ǀkhurub mâsigu xa !aromahe hâse !kharu ge kurigu !nâ !gomsiba !anu ā-ǁgam-e ǁanǂgāsabena ǁawoǁawobas ǂnamipe ge hōtsoatsoa hîa nau ǀkhariga xun khoena nēpa hā ra ǁanǂgās tsîn xa ra ǀaro!nâhese. 

“Sida ge !nani hāǀaro ra tsauga ge khao, hîa nē mâsiba ge !gâi!gâi!nâga. ǀGui tsaub hîa ǀgaisase tsî ǂhâbasa ǀnōb ai ǁgam-e ra māb ge, 158 literga ǀgui iri !nâ ra mā, tsî da ge nēs ǀkha !ās ǀkhas !nâ ǁgam-i !gomsi-e ūhâ tama hâ, nausab ǀgaisa !gomsiba ǂnaumâiǁanǁguigu !nâ ra hō!âhes hâ xawe,” tib ge Sindongoba ge mî. “ǁKhāti da ge ǂgōse kurumâisa ǁgam-amde ǀnî !âgu !nâ ge ǂgā, xaweb ge !gomsib xūna ǂkhôadīs diba ra ai!gû. 

ǁAnǂgāsaben ge nē xūna !uiadi !nâ ra ǂkhôa tsî ǁgam-i ǂoa!nâsa ra !aroma,” tib ge ai!â ge mî. 

ǀAwemā!nans ge ra dītsâ mā-ams ose ǁgam-e ra !nari khoen di !gôaga ūǁnâsa hîa ai!â ǁgam-i di ǀorosiba gere !aromasa. “Sida ge tsēkorobe tsî ǁkhâkorobe !nurigu ǂnâ ra ǁgamamdi tsî mā-ams ose ǂganamsa ǁgam-e ǁkhowa-ams tsî sîsenūs diga !khō!oa tsî ǁnās !oagu ra oe-am. 2023ǁî kuriba xu da ge nē !nae!khaide ǀgaisase ge ǀoroǀoro,” tib ge ge mî. 

Ai!âkam !nurigu hîas Nampasa gere !nurigu !nâ di ge sao ra !ādi, aiǁgause !Ūsa!khōs tsî ǂGaribeb khami, ǁkhā !gomsigu ǀkha ge ǂnôa i. Erongob ǀKharisi ǀAwemā!nans tsîn ge ge ǂan!gâ, ǀkharib a ǂhabasen !anu ā-ǁgam-e hoa ǁanǂgāsaben ǀkharib dina mās ǁgoaǂuisa ūhâsa. ǀGūǁaes ge ǀAwemā!nansa ǁîn di mariǂnûiǂuisa ge ǁgui-ai!â tsî oe-amsa ministeris, ǁîs !ereamsa ūhâsa xu !âu hâ, nē !gomsigu ǁgam-i ǂnamipe hâgas nî oresa hōbase. 

!Hū!nāsiseb ge ǂhanuba aimâi hâ ǁgam-i ǁawosasiba !hūb a ǂhabase īǁkhā kai tsî ǂhâbasa huisenxūna māsa.