Hoa!nâ-aixa Xoamâisens ǁHûi-aon (GRV) dis ge ǀguitimî tsî 3 Gamaaeb 2024 dis ai tsoatsoasa xu 22 Gamaaeb dis kōsen ge ǀhaob ai 536 202 Namibiaǁ-în hîa ǁhûi ǁkhās di ǂgaoǀkhādi ai ra dīǀoaǀoana xoamâisen hâ. Nē !gôab ge ǁnān hîa !auga!hūgu di !hūǂnûǁkhaebadi tawa a ssenxan di xoamâisendi hîa nēsis kōse 1 000 ai mân...
Khoekhoegowab
Helikopters huib ǀkhan ge Kuneneb !nâ kaise a !garo !â!âgu !nâ hâ khoena ǁhûidi xoamâisendi !aroma gere sīhe
Lahja Nashuuta OPUWOS – ǂHanub ge Namibiab ǁHûidi !Nansa (ECN) helikoptersa ge mā hâ i, ǁhûis ǂgaoǀkhādi ai ra dīǀoaoa ǁanǂgāsaben, Kunene ǀkharib din, kaise a !garo !â!âgu !nâ hâna sī xoamâis ase. Mike Nganjoneb, ECNs di ǀkharisi !khōdana-aob ge New Eraba ge mîba, ǁhûidi sîsenaon ge helikopters ǀkha Opuwosa xu kaise a !garo !â!âgu...
Sī!nâhesa !hū!âdi ge ǂhanub di ǂâi-aiǂnûis xoakhâib ai ǂgurose mâisa
Isabel Bento TSOAXUBAMS – ǂOa ge kurib !nâs ge Kabinetsa a !khō!gâ xoaǁguib ommās dib di sîsentsoatsoas ge nē mâsib !hū-osis diba nî oe-am, !gōsase ǂkhawusa hōǂgā-aon tsî ǂguro !nās ase ra omna ǁama khoen !aroma. Nēsas ge !nakaǂnôa ministers, kai!ā tsî !garo!ā omkhâisens ministeris dis, Evelyn !Nawatisesa, ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ais ge...
Tsoaxubams ge ǁanai!hūde DRCb ǁanǂgā-aona ge ǀkhae
300 xa a !nāsa Tsoaxubams di omaridi hîa Democratic Resettlement Community (DRC proper) ǁanǁguib din ge ǁnā !hū!âdi hîas ge !ā!khōmaisa ǂhanuba xus ge hō maris ǀkha a !anutoade xu nî domdore.
40 000 omaridi khoen ge ǀkhurub huib ǂûn !aroma Ohangwenab !nâ a xoamâisa
ǂGuro Ministers Beros ge hûhâsigu di ǁanina ra ǂgan, in ū-oasen ǀkhurubhuib !aroma ra māhe ǂûna ǁamasa xu tsî ǁamas soas !nâ Namibiab ǀAwa!namna ǁnāti ī ǂhanu tama !nae!khaiden ǁîn ǂharidi tamas ka i o nî ǂans karao. kara o.
Zambezib ge 7 264 malarias !nae!khaide !nuri hâ
Malarias ge ǀgaisa ǂurusib ǂâiǂhansens ase Zambezi ǀkharib di ǂurusib !âba ība, ǁnāpab nē ǀkhariba ǂguro wekheb 2023ǁî kurib diba xu !nonaǁî wekheb 2024ǁî kurib dib kōse 7 264 malarias !nae!khaide ge !nurihese.
!Hūb di ǁûb Mbumbab ge Geingob ǀumisa nî !kharu-ū
Namibiab ge ǀasa presidenta ūhâ. ǀAsase go ǀnauǂgāhe !Hūb di ǁûb, Nangolo Mbumbab ge ge mîǁgui, ǁîb di ai!gû-aob go ǁnāxūpa ūkhâi tsî ǁîb di ǀumisa nî ai!gû-ūsa.
Namibiab ge Sim kartde xoamâis ǁaxasiba ǁawosasib ǀkha dītoasa ra ôa-am
Namibiab ge a !nona Afrika !hūgu di ǀgui hîa noxopa Sim kartdi xoamâidi ǀkha toa tama hâba. Ministeri ǂAnǂandi dib, Peya Mushelengab gere mîsa !oas ge ǁîb di ministerisa ǀgaisa ǁguiǂamsa ūhâ, mîǁguisa ǁaeb !nâ hoa Sim kartde nî xoamâise īsa.
ǀAub ǁanǂgāsaben ge ǀguiǀguibe omdi ǁgam-amde nî hō
NULL
Tā tsūke!gâb go hâpa xu ūbēsen – Nampols
Namibiab ǀAwa!namn di ǀHûs (Nampol) Oshikoto ǀkharib dis ge nē kurib !nâ ǀgam !nae!khaira !nuri hâ, ǁnāpan !nari-aona autotsūke!gâ-i !nâ go !â-i !âna, ǀawa!namn hâ tama hîa ǁnā !khaiba xu ra ūbēsens dira.