Kaidisidi !nâ hâ Namibiabǁîn hîa Botswanaba xu !nae!hūb ân ǁga ge oahān tsî aibe Gams !garo!ās ai hâ!khaimāhe hân ge ǀgūǁae ǁîn di ǁan!khain tin a ǂgai ǁkhā !khaiga nî hō. Nēs ge ǂhanub xa ge ǂanǂanhe, ǀnîn ân nî ǀhûǁarebese ra ǁanaihe !garo!ā!âgu !nâ Otjozondjupa ǀkharib īse nî māhe, ǁnāpan ǀnîna Otjipaheua !garo!ās Gams...
Khoekhoegowab
Namibiab ge ra ǁgūba ǂnaumâiǁanǁguiga ǀoroǀorosa
Uakutura Kambaekua Namibiab ǂhanub ge mîǁguiba ge ū, ǂnaumâiǁanǁguigu !nâ ra hâ omaridi di !gôaba nēsib mâ-ai 28.7 persentga xu 14.35 persentgu kōse ǁgôaxa-ūsa. Hāǀaro raseb ǂhanuba ra ǁgūbas ge !gao!gao !oabadi ǀkha aiǂhomisatoa !hū!âdi !gôaba 25 111 xu 50 000 kōse ūkhâi tsî ǂnuwisa omdi !gôaba 12 598 xu 55 126 kōse ǂharo kaisa...
ǂNuwiǁkhāsiba ǀgaiǀgais ai a ǂgaekhâisa dīǀgauba kō!gâs
Matheus David Ministeris ǁGau!nâs, ǀKharaǀkharasin, ǂKhamkhoesib, ǂGamǂgamsenǀhurun, ǂNuwikhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetin dis ge ǂoa ge wekheb !nâ ǂhanusi ǂanǂans, !Hūb a ǂhabase nî ūhâhe ǁGamǁaredi hîa ǂGaekhâisa a xawe noxopa dītoahe tsî !khō!gâsa tama xoaǁguib, Namibiab !Hao!nāsi ǁNaetin tsî ǂNuwiǁkhāsiba ra ǁgauǂui Dīǀgaub (2025-2030) kōse nî sîsenxab ǂnamipe. Nē haos tawa ge ǂgaeǀhao hâ in...
ǂHanub ge hāǀaro rase N$48miljunsa ǀkhurub huib !aroma ge ǁawoǁawo
Ministeris !Hū-omkhâis, ǁAu!khōs, ǁGam-i tsî !Hū!âde ǁkhawa Kō!gâs dis tsî ǂÛn tsî !Hū-omkhâis ǂNûiǂgās Hoa !Hūbaisi ǁAedi dis hâra ge ǀasa ǁnâuguxoaǁguib ǁaupexa N$48 miljuns diba ge xoa!gao. Nē xoaǁgaub di ǁgūbas ge ǂgari-aon ǀhûhâsiga huisa, ǀgaisa ǀkhurub ǁaegu !nâs tsîna mā!kharu ǁkhāsa. Marisiǂkhâ!nâs hîan ge Japanni Marisihuiba xu a !khō!oas ge !Khanni 2026 diba...
Magosib ge NNNsa ǀkharib ǁîna ǂgurose ǂâisa ra ǂnûi-aixūn ǂnamipe gere !nurimā
!Hūb di ǁûs, Netumbo Nandi-Ndaitwahs ge ǂoa ge wekheb di Denstaxtsēs ai, SADCs di dana sîsenǂui ra sekretareb, Elias Magosiba xu khoexa!nâ sarisa ge !khō!oa. Magosib ge mîs ge ǁîb di saris NNNsa ǀkharib mâ ǀgaub !nâ hâs xa mâi-ai!â tsî ǁkhāti ǁîba Namibiab tarena aimâi hâ SADCs ǁgūbade sī!nâs !aromas tsîna ǁnâu!ās ai hâsa....
Kavangob: Ûib tsî ǁōb di !āb … ǀhûhâsib ge ûi!kharus tsî ǂōǂōsib ǁaegu ǂgaemâisa
ǂGui surigu !kharu!nâ hâse gu ge dâu ra ǁgamgu Kavango !Āb diga omaride ǂûma, !hanaga ǂnâ, omde !anu!anu tsî unis ai karasasiba ǁnā ǀgaisa sores ǀawas dis !oagu ra mā. !Nubuse mîs aib ge nē !āba khoen tsî ûitsamaxūna !khōmai hâ. Xawe nēsi hâs ge, !gâi tama xū-i danasa ra ǀhōǂuisa, tsî nēb ge a...
Tsandis tsî Omugulugwombashes daob ge ǂhanusise ge ǁkhowa-amhe
Auleria Wakudumo Ministeri, Sîsengu tsî !Nari!oabadi dib, Veikko Nekundib ge ǂhanusise ǁnā daob hîa ge ǂgaoǀkhādi !oa a !gâi!gâi!nâheb, ǀkharisi Daob 3633 hîa Tsandis !garo!āba, Omugulugwombashes !garo!ās ǀkha Omusati ǀkharib !nâ ra !hûǁareba ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ge ǁkhowa-am. Nekundib ge mîsa !oab ge nē daoba !norasasiba !naris !nâ hā-ū, tsaraba ǀoroǀoro tsî...
ECNs ge N$26miljunsa ǁanǂgāsaben ǁgau!nâs ai go sîsenū
Adolf Kaure Aiǂnû-aos, Namibiab ǁHûidi !Nans (ECN) dis, Elsie Nghikembuas ge ge mî, nē !Nans ge N$26 miljunsa ǁanǂgāsaben ǁgau!nâs !aroma 2025/2026 marikurib !nâ ge māǂui. !Kharu ge kurigu !nâs ge ECNsa ǁanǂgāsabena ǁhûidi ǂnamipe ǁgau!nâs !aroma ǀhûhâsigu ǂnûiǂgādi, aiǁgause Namibiab ǂNûiǂgās Demokrasis dis (NID) khami ge ūhâ i, hîa ǁHûidi !Nansa ǀhûhâsigu ǁgau!nâdi ǀkha...
20 ǀAsa ǁkhāǁkhāhā!nā-omdi ge go ǁkhaeǁnâhe
EPEMBES – Ministers, ǁGau!nâs, ǀAsa ǂâiǀgauna ǂgâxa-ūs, ǂKhamkhoesib, ǂGamǂgamsenǀhurun, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǂŪsigu dis, Sanet Steenkamps ge 20 ǀasa ǁkhāǁkhā!nā-omdi tsî sâi!nâ!nā-oms tsîna koro skolgu Ohangwena ǀkharib diga ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ge ǁkhaeǁnâ. Nē ǁkhāǁkhā!nā-omdi tsî sâu!nâ!nā-omdi ǁkhāsib ge N$8 miljunsa !khōǂgā hâ. Nē N$8 miljuns projeks Ohangwenab dis ge ǀaweǁguisa !hū!nāsi...
Choppies ge sîsenni ǂnamipe ra ǂgaoǀkhāhe ǂansa hōs huiba nî mā
Matheus David Choppies Namibias ge ǂoa ge wekheb !nâ ǁnāti ī proxrammi, ǁnā !âb ǂharugub dib !nâ ra ǁkhāǁkhāǂuisentoa studentn, xawe sîsen-e hōs ǁgoaǂuidi !nâ hâna huis diba ǂhanusise ge ǂanǂan. Choppies Namibias di Sîsenaon !âb di danab, Wilka Leonardi ge ǁgui!ā tsî gere mî, ǂauna student ǁîn di ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu di ǁkhāǁkhāǂuisendi, universitaitdi khao!gâ...









