Adolf Kaure Namibiab ǂÛn tsî nauhâ ǂharugugu ǂûn ǀkha !gaeǁaesa ūhâgu Sîsenaon (Nafau) tsî ǂûna !hanas di kai ǂharugub, Bokomo ti a ǂansas tsîn ge, ǂoa ge wekheb di Denstaxtsēs ai ǁnâugusa ge sī!nâ, !khō!oamaride kō!gâ tsî sîsenmâsiga, sîsenaon !aroma nî !gâi!gâise is disa. !Nakaǂnôa sekretares-xenerali Nafaus dib, Willem Absalomi ge ǁîb di ǂkhîǂâixasiba ge...
Khoekhoegowab
!Naokurus ge pereba tāb ai ra hā-ū
Manuel Tomasi, Manu !Naokuru ǂharugub ǀhonkhoeb ge ǀaokhoen ǀumisa ū tsî tsēkorobe hōǂgāsa ǁîb ǀguib !aromas ose, xawe hoa omaris di !gâi!gâb kōse ge sī-ū. Tomasi hîa ǀAeǁgams di Ombili ǁanǁguib !nâ ǁan hâb ge, nē ǂharugub ǀkha 2014ǁî kurib !nâ ge tsoatsoa, ǁnāpab ge ǁîb di dadab ge nē ǂharuguba xu a sîsenǀûs khao!gâ,...
ǀGuis khami ī ǂanǂuihe tama soro-i tsîn ge ǂHanub ǁōhâsorodi !khaib !nâ a ǀkhai
Bravery Kabula Namibiab di Ministeris ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi dis ge ǁawoǁawo tsî ge mî, ǀguis khami ī ǁōhâ soro-i hîa ǀaokhoen xa ǂanǂuihe tama i tsîn !hūb a ǂhabase hâ ǂHanub di ǁōhâsorodi !khai!khai!khaigu !nâ a ǀkhai !khaisa. Ministeris di mîgowaba-aob, Walters Kamayab ge ge mî, nēsi ǂhanub !khai!khai!khaigu !nâ !hūb a ǂhabase ūǀgarahe...
Etoshas ge !aubǀgurun ûiga ǁkhubas ǀgauga nî ǀgaiǀgai!nâ
ONGWEDIVAS – ǂNamipeb tsî !Narisarimas di ministeris ge nē ǁkhâb !nâ ǀasase ge ǂnuwihe !khaib, ǀawona ǁkhawa sîsenūs !aroma ǀgoeǀhaos tsî !aubǀguruna ǁkhaubas ǂnamipe nî hâ !oabadi nî hō!gaohe !khaidi tsîna, Etosha !Hū!nāsi ǀGuru!hanab !nâ ǂhanusise nî ǁkhowa-am. Ministeris di mîgowaba-aob, Vilho Hangulab ge mîsa !oab ge nē ǂâi!nâǁguisa ǁâudība, 28 ǀKhūkhâb dis ai Ombika...
ǂAm skolgu ge N$11.8biljunsa ǂnûiǂuibahe hâ
ǂAm skolgu ge ǁîs hoan xa a kai marisa, ǁgau!nâs mariǂnûis 2026/27 marikurib disa xu go !khō!oa, ǁaupexa 42%ga !khōǂgā hâse. ǁGau!nâs ǂnûiǂuibahe hâ N$28 biljunsa xus ge ǂam ǁgau!nâsa N$11.8 biljunsa go !khō!oa. Nēs ge ǁîs hoan xa a kai mariǂnûiǂuis, 40ǁî Vote!gôas hîa ǁGau!nâs, ǀAsa ǀgauga Sîsenūs, ǂNuwiǁkhāsib, tsî !Haosiǂūsigu dis !nakasa. ǁGau!nâs...
Kaiǀaub ge 3 400 ǁgam-i meterdi sîsenūs ai!â ra ǁamahede ge ǂgā
Mulisa Simiyasa KAIǀAUB – Kaiǀaub di !Ā!khōmais ge 3 400 ǁgam-i meterdi sîsenūs ai!â ra ǁamahede ǂoa ge Hôasoreba xu tsoatsoa tsî !ās a ǂhabase ge ǂgā. Nēs ǀkhas ge !ā!khōmaisa !gâi ai!gûsa ǁamaǁgam-e ǁanǂgāsabena sī-ūbas !nâ ra dī. Projeks nēs !nâ-ūn ra sī!nâ ǂgaos ge, ǁaupexa 7 000 ǁgam-i meterde omaridi, ǂharugun, ǂhanub !khain...
‘Dobels ǁgaragu ge ǁgariǁgarisaǁkhawa kō!gâsa ra ǂgao’
TSOAXUBAMS – Ministeris ǂNamipeba !ûi!gâs, Haiǂgās tsî !Narisarimas dis ge ge ǂanǂan, ǁgariǁgarisa ǂhâsib hâsa, Namibiab di dobels ǂharugub ǂnamipe a ǁguisa ǂhanugu nî kō!gâhesa. Nē ǁkhawa kō!gâsa ge ǂgaoǂgao!nâ !khais ge, ǂâiǂhansendi hîa !hūb hōǂgāmaris ra ǂkhawu tsî ǁkhāti ǁanǂgāsaben ûiga !gâi tamase ra tsâkhāhes ǂnamipe hâde xusa. Minister Daniels ge nē ǂâiǂhansende ǀgūǁaes...
ǀGaisa ǀnanub ge ǁaerob ǀgaiba gu daoga nî ǂganamhesa !aroma hâ
!Kharaga daogu ge ǁKharas ǀkharib !nâ, ǀgūae ge ǁnā hâ i ǀgaisa ǀnanub tsî dâu!khūdi xa ge !aromahese, ǁaerob ǀgaibas nē daoga sîsenūsa nî ǂganamhe !khaisa ge !aroma, nēs ǀkha !norasasiba hoa sîsenaon !aroma nî ǁapoǁapose. Daogu ǂGaeǂguis ǂNûiǂgās (RA), ge ǂoa ge wekheb di donertaxtsēs ai ge mî, ǁîn nē mâsiba ǂōrisase ra !hara...
NNNs tsî De Beers hâra ge ǀgaisa !hoade ǀnoreǀuin ǂama ūhâ
!Hūb di ǁÛs, Netumbo Nandi-Ndaitwahs tsî De Beers !Nans di Dana Sîsenǂuira Mâisab, AI Cooki, ge ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai !Hūb Oms tawa ge sari hâ I, ǁgariǁgarisa tsî !hae oresa ra ǂhâba ǁgamǁarede !Hūb di ǁûs ǀkha nî ūhâse, !hūb di ǀnoreǀuin ǂharugub ai!gû ra ǁkhaeheǁoasa ǁgâiba !augaba xu hōs tsî ǂharugub...
Shikongob ge ǀawa!amna ra !khâikhom … auton !nubusib ǀhapiokaisen tamasa
Bravery Kabula Namibiab ǀAwa!namn di Inspekter Xenerali, Joseph Shikongob ge ǀgaisa !khâikhomsa !hūb a ǂhabase hâ ǀawa!namn !oa ge sîǂui, ai!gû ra ǀhapiokaisens, ǁîn di !oabade ǂhâba hâ ī ra ǂkhawadīb !nae!khaidi ǀhûhâsiga xu ra hā ǁaeb hoaban auton !nubusib ǀhapiokaisens ǀkha ǁîn ǂhâbahe hâpa sī tama ra is ǂnamipe. Zambezi ǀkharib ǁgab ge ūhâ...









