ǀAwa!namn di !Gao!gao ǁKhāǁkhākhâis 1Ro ǁKhāǁkhā!âb 2023-2024 dib ge ǂhanusise Pius Joseph Kaundu ǀAwa!namn ǁKhāǁkhākhâis Senters tawa Omaheke ǀkharib !nâ ǂoa ge wekheb Fraitaxtsēs ai ge ǁkhowa-amhe.
Khoekhoegowab
Ondanwas ge N$85miljunsa surude hâ
ǂnûiǂgādi tsî ǂharugun tsîn ge ǀhaob ai N$85 miljunsa Ondangwas !Ā!khōmais ǀAwemā!nansa surude hâ.
Bank Windhoeks ge ǀAub !nâ huiba go mā
Bank Windhoeks di Empathy Projeks ge ǀgūǁae mateses ǁkhā-ǁkhāsens !aroma a ǂhâbasa huiba Groot Aub ǂAmskoli mâǂoa hâ mateses !nâ ǁkhāǁkhāsens !nâ ǁkhā-khāsenaona ge ǁkhaeǁnâ.
ǂHanub ge N$10 miljunsa kurikorobe MRI ǀaekhōs !âidi !aroma ra mātare
Urusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi dis ge N$10 miljunsa kurikorobe ǀō-aisa tsî soros !gamsib ôa!nâdi (MRI) ra dī-aihe Masindi !âide ra mātare. Nē !âi!nôas ge soros di !kharaga !ân, !nāxūn tsî ǂkhûs !aroma aitsama mâbasen ǀaeǁgâugu tawa ra dīhe.
Erongo Reds ge !nanǀgaib ǂganǀgauba 9%gu ǀkha go ǀaro
Erongo ǀkharib di -ǁanǂgāsaben ge noxopa !gamse ǀnai soa-e ūhâ tama ǁhōdi ân !nâ noxopa !gamse !omga nî ǂgā, ǁnāpas -ǁîn di ǀkharisi !nanǀgaib mās ǂharuguba 8.9%gu ǀarosa !nanǀgaib ai go ǀaros khao!gâ.
120 ǂHanub ǁgamamdi ge ǂkhôadīhe hâ
ǂHanub ǁgamamdi di ǂkhôadīhes ge ra !aroma !garo!ā !âgu ǁgam-i !nubusiba ra ūhâ !khaisa. ǁGanǂgāsaben ge nē mâsib ǁgamamdi ra ǂkhôa!āheb xa ra ǁ-garihe !nūsen nî !nari tamas ka i o ǂaidi ǀkha ǁgam-e !gaudi tawa si ôasa.
ǀAwa!namn ge ǀhûhâsiba ra ǂgan in mā-ams osen ūhâ !apuna ǁkhaeǁnâ
Namibiab ǀAwa!namn ge ǀhûhâsiba ra ǀkhomaǂgan, in mā-amsa ǂkhanin osen ūhâ !apun, ǁhādi tsî !apun hîa !aruǀî sîsenūhe taman tsîn hoana ǀgūse hâ ǀawa!namn berodi tawa sī ǁkhaeǁnâ.
Hîǀhurus sorosi!nubusina ūhâ khoen dis ge Kuneneb !nâ danasa ra ǀhōǂui
Marisise hîǀhurus ǂhanub ra mā ǁkhâkorobe huib tsî nauhâ huigu !nâ-ūs ge Namibiab !nâb ǁîba ǀgaisase ra ǂapaǂoa mâsigu di ǀguiba.
ǁAmaxu ûitsamaxūna tamas ka i o ǂoa!nâ, tin ge ǂgari-aona ge mîbahe
!Hū-omkhâis tsî !hanaǂgās ministeris ge ǀawas ǀkharib ûitsamaxūn ǂgari-aona ge ǂgan, in ǀnîkhamikō !gôagu di ûitsamaxūna ǁamaxu, ǁnāpa ra ai!gû ǀgaisa ǀkhurub mâsib xa !aromahe hâse hoana ǂoa!nâsa ǁkhaes ase.
44 000 xa a !nāsa ǁgauǁgausen kartdi ge ūǁnâsa tama hâ
!Hūnāsi ǂHanusi Xoamâisens Direkteri, Ministeris !Hū!nāsi ǁHōn dis dib Collens Mulekeb ge ra mî, ministeris 44 000 ǁgauǁgausen kartdi hîa ǀhonkhoen xa ūǁnâhe tamadi ǀkha ǂnôasa.









