NULL
Khoekhoegowab
ǂNamipeb tsî !Aub!ûi!gâs ministeris ge khoen-tsî-!aubgurun ǁaegu ra hâ !omgudi ǂnamipe ǁkhāǁkhākhâide ra mā
ǂOa ge kurib di Taraǁkhumuǁkhâba xus ge Ministeris ǂNamipeb tsî !Aub!ûi!gâs disa ge ǁnāǂgō. khoen tsî !aubǀgurun ǁaegu ra hâ !omguden ǂgari-aon tsî ǀhûhâsigu tsîna mâti nî !khōdanas !nâ ǁāǁā nîs !aroma. Nēsas ge ministerisa ǀnai 40 xa a !nāsa !aub!ûi!gâdi !nâ ǁkhāǁkhākhâide dī hâ.
Haka ǂâisāhera mā-ams ose ra !au khoegu ge Kalkfelds !aubǀgurun !garo!ā-i ai !khōsis !nâ ge ūhe
Haka ǂâisāhera khoegu, mā-ams ose gere !augu, ge ǂoa ge wekheb di Fraitaxtsēkam ǁgoaga, ǁnāpa gu ǀhaehe rasa !oa Otjipaue !aubǀgurun !garo!ās hîa Kalkfelds !â!âb !nâ ǂnôas ai sâǁaeb ǀkha hâ, hîa ǂnâǂnâsa !aubguru-ǁgan-i ǀkha ǁîgu ai ge hōhe.
ǁAma!khunis ǀkha hâ ǀhôakao!narib ge hoa !hūgu !nâ hâ-Noa
NULL
200 000 Xa a !nāsa khoen ge HIV/AIDSa ūhâ
ǁAupexan ge 210 000 khoena Namibiab !nâ HIVsa ūhâ, ǁîna xun 24 300na a ǂkhamkhoe hîa 15 tsî 24 kurin -kōse hâna. Nē !gôagu ge ǂurusib ǂgaeǂguidi xa ǂoa ge wekheb Fraitaxtsēs ai Hoa !Hūbaisi AIDS tsēsa Tsēdīs hîa Oshana ǀkharib !nâ ge hâ is tawa ge ǂanǂanhe.
Ndeitungab ge Namiboaîna ra ǂgan in GBVs !kham!oa
ǀGūǁae ge ǁgaumâihe ǀkharisi mûǂamaob, Ohangwena ǀkharib dib Sebastian Ndeitungab ge Namibiaǁîn ai ǂgansa ra dī, surigu ai !gao!gaosa ǂkhawadība (GBV) !kham!oas !nâ !hūǁîn ase ǀguipa mâǀhaosa.
ǂGuro draiwen ge Europab ǁga ge sîǂuihe
Namibiab ge ǁîs a ǂguro !nās ase !hūb !nâ a !hanasa draiwena Europab !hūgu ǁga, !Gomenǁgams di huri-ammi di !naoǁhôasa-ū ǂoa ge wekheb Wunstaxtsēs ai ge sîǂui.
400 Xa a !nāsan ge River Higher Institute of Technologib ǀGapi ǁGau!nâ!khaiba xu go ǁkhāǁkhāǂuisen
400 Xa a !nāsa studentn ge River Higher Institute of Techology (RHTI) ti a ǂansa ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaib ti ǂguro ǁkhāǁkhāǂuisentoas ǂan!gâs ǂhawega !khō!oas ǁaxasib hîa ǀAe-ǁgams !nâ ǂoa ge wekheb Fraitaxtsēs ai ge hâ ib tawa gere ǂan!gâhe.
ǀAeǁgams-Kaiǁkhaes daob di projeks ge 300 sîsenga ge ǂnuwi
ǂGui biljunmaris di projeks ǀAeǁgams tsî Kaiǁkhaes daob dis ge nēsis kōse 300 sîsenga ǁanǂgāsabena ge ǂnuwiba.
ǀKhomas ge ǂoaǂamsase ra dī ǁgau!nâ-aona gere ǂan!gâ
ǁAupexa 150 xa a !nāsa ǁgau!nâ-aon hîa !kharaga skolgu ǀKhomas ǀkharib diga xu hân ge ǂoa ge wekheb Denstaxtsēs ai ǂan!gâs made ǁîn !garise sîsens !aroma 2022ǁî kurib !aroma gere !khō!oa.








