Ministeri Sîsengu tsî !Nari!oabadi dib, John Mutorwab ge ge mî, ǂoa ge kurib kaitsēdi ǁaeb !nurib ra ǁgausa !oan autoǂgâugudi tsî ǁnāsa xu ra hōhe tsû-ain tsî ǁōgu !gôagu di ǀorosa sī!nâhe hâsa.
Khoekhoegowab
Nguuru gwaKunene katulire elikwamo lyo 2023
Opuwo nguuru gwaKunene Marius Sheya sivike kasipwire kakere nosigongi kumwe novakurona gendesi nomberewa depangero nombunga dopaumwene omu kageve nye egano twaromo lyendi lyomvhura ezi 2023.
ǂGiǂgosi ǀawemā-aob ge ǀasa skoli ǂhâbasasiba ra ǁgui … 500 xa a !nāsa skolǀgôan Goreangab ǁanǁguib din ge noxopa sko
Samora Machel ǁhûi!nâǂharis di ǀawemā-aob, Nestor Kalolab ge ǂhanuba ra ǂgan, îb ǀgôan noxopa skolna hōbahe tama ǁaeb !aroma skol-e ǀawe in ǁnā 529 ǀgôan Goreangab ǁhûi!nâǂharis !nâ noxopa skolsoa-e ūhâ tama is xa ra !aromahese ǁgâudi tawa ǁgoena huis ase.
412 ǁkhāǁkhā!nā-aomdi ge !nubu ǁaerob ǀguiba huiǂui-ūsxūn ǀkha a kurusa Oshikotob !nâ
!Nubusib ǁkhāǁkhā!nā-aomdi dib ge !hūb a ǂhabase kai ǁgoaǂuis ase ǁgau!nâs !âba ība. Nēsa ge ǂhaisa kais ge ǁgau!nâs ministeris di sîsenǂuira direkters, Sanet Steenkamps ge a ǂanǂan, Oshikoto ǀkharib !nâ di 412 ǁaerob ǀguiba nî mâ ǁkhā ǁkhākhā!nā-omde hâsa.
EUs ge !nāsa ǁgau!nâ-aon !aroma ǁkhāǁkhākhais ǁguiride ra ǂgan
EUROPEAN Unions Kommisares Jutta Urpilainens ge ge mî, ǁî-i kaise nē ǁaeb !nâ Namibiab !aroma a ǂhâǂhâsa xū-i ge, ǁgau!nâ-aon ǁkhāǁkhākhâis !nâ ǁguirisa tsî nēs ǀkha !gao!gao ǁgau!nâs ai ǂâisa gere ǂnûise
ǁGau!nâ-aon tsî ǀgôan tsîn ge ǁom!khaiba ra ǀgoragu
ǁGau!nâ-aon Mburu-uru ǂAm Skoli hîa Kavangob Huriǂoas ǀkharib di Katji-na-katji ǁgau!nâs !âb !nâ mâb din ge aiǁgausa ra mā, ǁîn ǁgûnan ǂnûǁkhaeba hâ !khaisa ra ǁgau!nâsa, ǁnāpan ǀgôan di hostel-i a ǀkhai tsîn ǁgoe!khai-e ūhâ tama hâ soab !nâ, khoexagusiba xu nē ǀgôana ǁîn ǀkha ǀgui ǁgoe!nâ!nā-omde ra ǀgoragu kaise.
!Haosi ǂNûs ge ǁîs ǁgaraga ǁkhawa ra kō!gâ
!Haosi ǂNûs ge ǂâuǀoasasib !aroma ge kō!gâhe ǁgaragu sîsenǂuib âga a ǂhanus di sîsenǁareǁkhāǁkhāsens ǀhaosa Tsoaxubams !nâ go ūhâ i. Kō!gâs !nâ go !khōǂgāsa in ge ǁawosase mîǁguisa ǁgaragu tsî dīǀgaugu, !Haosi ǂNûs sîsenxasigu !naka a he ǁkhā mîǁguigu tsî komitedi ǁgaragu tsîna.
Namcols ge a ǂhomisa 24 000 ǀgôana ūǂgāsa
Namibian College for Open Learnings (Namcol) ge aiǂhomisen hâ ǁaupexa 24 000 ǀgôana 2023ǁî skolkurib !aroma ūǂgāsa, ǀorodomma-i mâ-i hoa-e ǀgam ǁkhāǁkhāsen!âkha !aroma a xoaǂgāsen ǁkhāse.
ǀAsa ǂurusib !oabas ge ǂamhōǂgā-ao ǀae-aon !aroma go ǂherexa
ǂKham ǀaedī-aos hîa hoa khoen ǀguitikō !oabade ǂâuǀoahâ !harib ai hâ xawe a sī!nâhe ǁkhā ǀae!khōs !oabade nî !khō!oa ti ra ǂgoms ge, ǀasa proxrammi ǂurusib !oabade !khō!oas diba sîseno khoen tsî ǂamse ra !khō!oa khoen !aroma ge sîsentsoatsoa kai.
TVETS ge a ǂhomisa turaba ūhâ ǂkhamkhoena ǁkhākhākhâis !aroma gāsa
Texnise tsî !Omkurus ǁGau!nâ ǁKhāǁkhākhâis (TVET) ǂnûiǂgādi ge a ǂhomisa ǁnā ǂkhamkhoen hîa turaba nē !âb !nâ ǁkhāǁkhāǂuisens !nâ ūhâna ūǂgās !aroma.






