Sada !hūb ra ai!gû garu Covid-19 di ǀnî hâs xa ǁnāǂamhe soab ain ge ǀgui sâǁaeb !nâ 129 skolǀgôana positifse nē ǁōsa ra !âihe, ǁkhātib nē !gôaba ǀhaehe rasa !oa wekheb tsēdi !nâ ge ǂharose. Nē !gôab ge ǁgau!nâs ministeris di dana sîsenǂuira direkters Sanet Steenkamps x age mā!kharuhe.
Khoekhoegowab
ǁGau!nâs ge Hoa !Hūbaisi ǀHaos tawa goro māǂoa – Murangis
Ministeris ǀGapi ǁGau!nâs, Texnoloxib tsî ǀAsa ǂâiǂuiǀgaugu di ministers, Itah Kandjii-Murangis, ge ǀnîkhami kō !gôab khoen hîa sao ra ǂnûiǂgādi danana ge !khōǂgā hâ in, Namibiab ǁKhāǁkhāǂuisende ra mûǂam ǂNûiǂgās (NQA), Namibiab ǀAwemā!nans ǀGapi ǁGau!nâs dis tsî Namibiab ǁKhāǁkhākhâide ra mûǂam ǂNûiǂgās (NTA) hân ǀkha ǁGau!nâs di Hoa !Hūbaisi ǀHaos hîa Londoni, United Kingdommi !nâ ǂnôas !nâ ge
ǀAsa daogu ge Zambezib ûiǀgauba ra ǀkharaǀkhara
Daogu ǂGaeǂgui!nans (RA) ge ra ǂgom, Namalubi-Isize-Luhonono daob, 52 kilometerga ra Zambezi ǀkharib !nâ !khoeb di ǀhui-amhes nē ǀkharib !aroma kai ǂâibasens tsî harebesa !khōǂgā hâsa.
Sîsenǂuira Mâisab ge ǁan!nâhe tama omdi hâ!nâdi a mâsib !nâ nî ǁamaxuhesa ra ǂhâba
Tsoaxubams !ā!nāsi ǀawemā!nans ge ǂgaeǂgui ra ǂhanub tsî ǂan!gâsa nē omdi ǂnuwihes !nâ gere ǀhuru !âǀhuru-aon ai ge ǂgan, in oresa ǁaupexa a 290 omdi, hîa ǂgui ǀnōb ai ǂam ǂganǀgauba ūhâ omde oms, di !âse Tsoaxubams !nâ omtoahe tamase māde, hâ!nâdi a mâsib !nâ ǁanǂgāsaben ai ǁamaxu.
!Autsawises ǁanǂgāsaben ge pirin tsî kuru-ūxūna go !khō!oa
!Gaeǁnâxas, Tses, ǁKhūta!hoas tsî !Autsawises di ǁanǂgāsaben ge pirin, ǂnuwiǀuidi ra kuru-ūhe masindi, sementn tsî aniǂgarib sîsenūxūn hîa ǀhaob ai N$100 000 ǁkhāsiba !khōǂgā hâna, !Autsawises ǂgiǂgosi ǀawemā-aob, Jeremias Goeiemani di berosa xu ge !khō!oa.
!Opo!opos Covids ǁkhaedi SA !nâs ge ǀkharib !aroma !gâi xūse i
Hūb di !narisarimas ǂharugub ge Suid Afrikab di supusupus Covids ǁkhaedi !nâsa kai huib !narisarimasa ǁkhawa ǀomkhâi kais dis ase Afrikab !Khawagas !nâ tsî !gōsase, Namibiab !aroma ra mû.
Namibiab ge ǁguiridi īǁkhāsiba Dubaib !nâ go mâi-ai!â
Namibiab ǁGuiris ǀHaos ge 23 ǀKhūǁkhâb 2022 ai, !Hūb ǁûb, Hage Geingob di !khōdanas !naka, United Arab Emerates di Dubaib !nâ mâ Grant Hyatt Hoteli taw age hâ i.
ǂNamipeb ministeris ge mâtikō !gôab !aubǀgurun nî !auhes !gôaga go mā
ǂNamipeb !ûi!gâs tsî !narisarimas ministeris ge, !aubǀguruna !ûis di ǁgûtsâdi ase, mâtikō xamarin Bwabwata !Hū!nāsi ǀGuru!hanab ǂnamipe a !auhe ǁkhāsa ge mā, Kyaramacan !Gaeǁares ǁanin hîa ǀguru!hanab !nâ ǁan hân !aroma.
Mutorwab ge ǁamaǂgans !âb nî ǀkharigu !nâ dīhesa go aoǁgui
Ministeris Sîsengu tsî !Nari!oabadi ministeri, John Mutorwab ge aoǁguiba go dī, î gu ǀnî administrasis ǀkha a dīxūxa !âga ǀkharigu di ǂhanub auton!khaigu !hūb a ǂhawase hâgu tawa dīhe tsî ǁaeb ai tsî ǂhanuse sîsenna dīsa īǁkhā kai.
Agribanks ge N$173 miljun marisa ǀkhuwis ase māǂui hâ
Marikurib hîa !Khanǀgôab 2022 !nâ ra ǀammi, !aromas ge Agribanksa N$173 miljunsa ǂgarib tsî !hanaǂgāb !âb !aroma ǀkhuwis ase māǂui hâ.