EUROPEAN Unions Kommisares Jutta Urpilainens ge ge mî, ǁî-i kaise nē ǁaeb !nâ Namibiab !aroma a ǂhâǂhâsa xū-i ge, ǁgau!nâ-aon ǁkhāǁkhākhâis !nâ ǁguirisa tsî nēs ǀkha !gao!gao ǁgau!nâs ai ǂâisa gere ǂnûise
Khoekhoegowab
ǁGau!nâ-aon tsî ǀgôan tsîn ge ǁom!khaiba ra ǀgoragu
ǁGau!nâ-aon Mburu-uru ǂAm Skoli hîa Kavangob Huriǂoas ǀkharib di Katji-na-katji ǁgau!nâs !âb !nâ mâb din ge aiǁgausa ra mā, ǁîn ǁgûnan ǂnûǁkhaeba hâ !khaisa ra ǁgau!nâsa, ǁnāpan ǀgôan di hostel-i a ǀkhai tsîn ǁgoe!khai-e ūhâ tama hâ soab !nâ, khoexagusiba xu nē ǀgôana ǁîn ǀkha ǀgui ǁgoe!nâ!nā-omde ra ǀgoragu kaise.
!Haosi ǂNûs ge ǁîs ǁgaraga ǁkhawa ra kō!gâ
!Haosi ǂNûs ge ǂâuǀoasasib !aroma ge kō!gâhe ǁgaragu sîsenǂuib âga a ǂhanus di sîsenǁareǁkhāǁkhāsens ǀhaosa Tsoaxubams !nâ go ūhâ i. Kō!gâs !nâ go !khōǂgāsa in ge ǁawosase mîǁguisa ǁgaragu tsî dīǀgaugu, !Haosi ǂNûs sîsenxasigu !naka a he ǁkhā mîǁguigu tsî komitedi ǁgaragu tsîna.
Namcols ge a ǂhomisa 24 000 ǀgôana ūǂgāsa
Namibian College for Open Learnings (Namcol) ge aiǂhomisen hâ ǁaupexa 24 000 ǀgôana 2023ǁî skolkurib !aroma ūǂgāsa, ǀorodomma-i mâ-i hoa-e ǀgam ǁkhāǁkhāsen!âkha !aroma a xoaǂgāsen ǁkhāse.
ǀAsa ǂurusib !oabas ge ǂamhōǂgā-ao ǀae-aon !aroma go ǂherexa
ǂKham ǀaedī-aos hîa hoa khoen ǀguitikō !oabade ǂâuǀoahâ !harib ai hâ xawe a sī!nâhe ǁkhā ǀae!khōs !oabade nî !khō!oa ti ra ǂgoms ge, ǀasa proxrammi ǂurusib !oabade !khō!oas diba sîseno khoen tsî ǂamse ra !khō!oa khoen !aroma ge sîsentsoatsoa kai.
TVETS ge a ǂhomisa turaba ūhâ ǂkhamkhoena ǁkhākhākhâis !aroma gāsa
Texnise tsî !Omkurus ǁGau!nâ ǁKhāǁkhākhâis (TVET) ǂnûiǂgādi ge a ǂhomisa ǁnā ǂkhamkhoen hîa turaba nē !âb !nâ ǁkhāǁkhāǂuisens !nâ ūhâna ūǂgās !aroma.
ǀAedī-aos marisihuib ge DRCs ǀhûhâsib senters di !huisa go īǁkhā kai
Duits!hūb ǀaedī-aos ge ûikuriga DRC ǁanǁguib ǀhûhâsib hîa Tsoaxubams, Erongo ǀkharib !nâ ǁgoes din xa nî ǂâihōhe. ǁÎs ge N$9 miljun marisa ǀkhaeb ase ge mā DRC !nâs ǀhûhâsib omkhâisens !aroma sentersa nî ǂnuwihega.
Geingob ge HIV-o!nâ ǁaesa ra ǂhâba
!Hūb di ǁÛb, Hage Geingob ge ra mî, HIVs/AIDS noxopa ǀhûhâsib ǂurusiba ǁgoaǂuis ase ībasa, ǁîs ra Namibiab khoena ûiga ǀhana tsî sâuǁkhāsib ǀomkhâisa !hâumâi xui-ao. “
Huri-ammi ge 20 000 !narisarima-aon ǀkha nî ǂgâxa ǂgauga !âu hâ
Huri-ammi di !āra !gomenǁgams tsî !namiǂnûs hâra ge ǀgaisa sâuǁkhāsib ǀomkhâisa !âubasen hâ, ǁnāpan !âubasensa !oa 20 000 !narisarima-aona nî sarihāse. !Khūb!naes ǁaeb !nâ di ge 22 ǂgaudeǁnā huri-amkha tawa ra !âubasenhe.
!Narisarimas !âb ge !gâi !oabade khoena mās ǁkhawa kō!gâsa ǂhâba hâ
Garu-a ǂâiǂhansens ge !narisarima-aon ǂharugugu tawa ra hō!âhe, ǁnāpas !gâi tama tanisens tsî !khōǂhomisa !narisarima-aon !oagu ūhâ, tsîs ge nēsa gowaǀîhesa ǂhâba hâ. ǀNî ǂansaben di aoǁguib ge, Covids ge buruxase nē !âba !gâi tamase khôa!ā hâ i, xawen !gâin tsîna nēpa xu ge ǂoasa î di ǂnûiǂgāde ǁkhawa ǀasase tsoatsoa, ǁkhawa ǀgaiba ǀguixasib ǀkha ǀaro!nâ tsî îxa mûǂuigu ǀkha sari-aona ǂgaoǀkhāsa







