ǀAeǁgams !Ā!khōmais di ǀawa!namn ge ǂâiǂhansensa ǁnāti ī !nari-aon hîa ǂans !naka tsî ǂhanuo!nâ-i a !khaisan a ǂan hîa ama tama auto!gôadi tsî ǁkhāti ǀguis xa a !nāsa !gôade ǀgui autos ai ra sîsenūn ǂnamipe ra gowaǂui.
Khoekhoegowab
ǁGam-i di mâsib ge khoen tsî !aubǀgurun !omgude ra ǀaro!nâ
ǀOrosib !anuāǁgam-i dib ge !omgudi hîa khoen tsî !aubǀgurun ǁaegu ra hâba ais ǁga Zambezib, Kavangob Aiǂoas tsî Kavangob Huriǂoas ǀkharigu !nâ ra ra ǀarosen kai.
Geingob: Namibiab ge ǀgôan !oagu hâ tsûtsû-aina nî ǀariǂui
!Hūb di ǁÛb, Hage Geingob ge ge mî, Namibiab nî ai!gûsa, huiba mā tsî sîsenǁares !nâ, ǁgūbas Afrikaba ǁîb ǀgôaron !aromab a !norasa tsî ǂâuǀoa hâ !haros ai sī-ūsa ǁawoǁawos dis !nâ.
Congob !hūǁîn ge !hūb !nâ hâ !hūsaben !gôab !nâ a !nāsa
ǁNāpan ge ǁaupexa 8 000 !hū!khai-ôa-aon tsî !hūsaben tsîna Namibiab !nâ hâ, ǁîn hoan xa a !nāsa !gôab din a Congob !hūǁîse, ǁnāpab noxopa Democratic Republiki Congob dib di ǀnî !âga noxopa sâsāo!nâsiba ra ai!gû mâsib xa ra !aromahese.
Erongob ge ǁaupexa 40 000 khoena !khāǁkhae hâ
Covid-19 tsoatsoas !nâ ge ǁîb tsîna ǀgaisase ra ǂhīgu!nâhe nē ǁōsa ǀkharib ase ǂansa i Namibiab !nâ Erongo ǀkharib, ge nēsi 39 493 khoena nē ǁkhōǁkhōsa ǁōs !oagu !khāǁkhae hâ tis ge ǂurusib ǂgaeǂguisa ǂoa ge wekheb !nâ gere ǂanǂan.
!Hao!nāsi ǂgaeǂguidi di !khō!khunidi !nâ ra hâ ǂnoagudi ge ǂâiǂhansens ase Uutoniba ība
Ministeri, kai!ā tsî !garo!ā omkhâisens dib, Erastus Uutonib, ge !hūb a ǂhabase hâ !hao!nāsi ǂgaeǂgui-aona ra ǁgoaǂui, ǁawoǁawon nî !khaisa, ǁîn !hao!nāsi ǂhanugu !gāsa tsî ǁnâu!āhe ǁkhā ǀgaub !nâ !khō!khunis !gûǁnâǀgauga xoamâi hâsa, in nēs !nâ-ū !khō!khunis hîa danadanakhoe-i tamas ka i o !hao!nāsi ǂgaeǂgui-ao-i ra ǁōǂoa ǁaegu !nâ ra hâ toa tama ǁnâusāgudi tsî ǂkhawaba toa.
Geingob: Sats ge !hausen tide Namibiab ǁga hāsa
!Hūb di ǁûb, Hage Geingob ge ǂâi!nâǁgui ra ǁguiri-aona ǁnāti ī ǁawosasiba ge mā, Namibiab !nâ hā ǁguirisan tātsēs tsîna !hausen tidesa.
Koroǁî khoraǂuisens ge skolga go ǁnāǂam … !nau-ams ge a !kharu ge ǁaeb di
Sada !hūb ra ai!gû garu Covid-19 di ǀnî hâs xa ǁnāǂamhe soab ain ge ǀgui sâǁaeb !nâ 129 skolǀgôana positifse nē ǁōsa ra !âihe, ǁkhātib nē !gôaba ǀhaehe rasa !oa wekheb tsēdi !nâ ge ǂharose. Nē !gôab ge ǁgau!nâs ministeris di dana sîsenǂuira direkters Sanet Steenkamps x age mā!kharuhe.
ǁGau!nâs ge Hoa !Hūbaisi ǀHaos tawa goro māǂoa – Murangis
Ministeris ǀGapi ǁGau!nâs, Texnoloxib tsî ǀAsa ǂâiǂuiǀgaugu di ministers, Itah Kandjii-Murangis, ge ǀnîkhami kō !gôab khoen hîa sao ra ǂnûiǂgādi danana ge !khōǂgā hâ in, Namibiab ǁKhāǁkhāǂuisende ra mûǂam ǂNûiǂgās (NQA), Namibiab ǀAwemā!nans ǀGapi ǁGau!nâs dis tsî Namibiab ǁKhāǁkhākhâide ra mûǂam ǂNûiǂgās (NTA) hân ǀkha ǁGau!nâs di Hoa !Hūbaisi ǀHaos hîa Londoni, United Kingdommi !nâ ǂnôas !nâ ge
ǀAsa daogu ge Zambezib ûiǀgauba ra ǀkharaǀkhara
Daogu ǂGaeǂgui!nans (RA) ge ra ǂgom, Namalubi-Isize-Luhonono daob, 52 kilometerga ra Zambezi ǀkharib !nâ !khoeb di ǀhui-amhes nē ǀkharib !aroma kai ǂâibasens tsî harebesa !khōǂgā hâsa.