Rudolf Gaiseb
Nausab ǂhanuba ra dītsâ ai!gû ra sîsenosiba oresa hōbas ase ǂkhamkhoena !norasasib tsî ǁawosasib !âgu !nâ !gaeǂgāsa, soab ain ge ǀnî ǂkhamkhoena nēs xa sīhe tama hâ. Nē ǁgūtsâdi ǂhanub didi ge ǀgūǁae gere ǀauhe.
Studentnn !Nans Namibiab dis (Sun) ge ǁîs tsîna ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ǁîs tsâǀgauba gere ǁgâiǂui, ǁnāpab ge mîgowaba-aob, Johannes Malapiba gere mî, !norasasib tsî ǁawosasib !âgu !hūb digu ai ǀgui sîsenosiba oe-ams !aroma nî !gâsense īs, aiǁgause !khō-omdi !oabadi, ǀawa1namn tsî ǁkhaubasens !nâs ra ǁkhōǁkhōsasib !nâb !hūba hâs di īsiba aimâi tsî ǂkhawusa ǂâiǀgauba !uru omkhâisens, ǂnuwiǁkhāsib, ǀasa ǂâiǀgauga ǂgâxa-ūs tsî sâuǁkhāsiba dawa!khunis !nâ māsa.
“Namibiab ge ǂkhîb di !hūba. Nēsi da ge ǀguis khami ī !aorosa mâsi-i tamas ka i o hâ a ǁgaridi hîa nē da hâ!nâ !norasasiba ra ǂhanidi tsîs nēsa a !aroma ǁkhaubas !nâ da sîsenaon !gôaga nî ǀarosa ǂhâbasa tama hâ. Ai!gû ra sîsenmās !ēdi hîa nē !âgu !nâ hâdi ge ama tama ǀgaub !nâ ǂkhamkhoen di sîsenosib !aromade oe-am,” tib ge ge mî. Malapib ge ǁhû!aohe ge ǁkhaubas xenerali tsî ǁkhāti a ǂGuro Aorekhoeb, Epaphras Ndaitwahb di mîdi hîab ge !Hoaǂkhaib nē kurib dib !nâ a mîdi “Namibiab ǁKhaubas ǀHûs (NDF) gâre khoen di tama hâ’ tideb gere ǁgaeǁgae tsî ge mî, ǁnā mîdi ǀkhab ge Ndaitwahba ǁaesa a ǂkhawu kaisa, ǀguiǀguibe ǂkhamkhoen hîa ǁnâu!āb !nâ ǀgaisa tama tsî ǁnā-amaga skoli !nâ ai!gû taman ǁkhaubas !nâ a sîsen ǁoas di tsâsibab ge mā amaga. ǂHanusi ǁhōn ǀkha a !nao-aisa Intelligent Katireb ge ǁîb Ndaitwab ǀkha ǀhûǁare tama !khaisa gere ǁgui!ā. “ǁNāpan ge khoena hâ, toro!khamaosis ǁharodi !nâ a mâ ǁkhāna.
ǀNîn ge ǀAeǁgams !nâ hâ, aiǁgause !gangu amdi ai ǂnû tsî xūrona ra ǁamaxūn tsî ǁnān !garo!ādi !nâ hâna,” tib ge gere mî.