Paulus Kiiyala Shiku
Hoa ǂhanub di !omn ǀkha sîsens ǁkhāǁkhākhâidi ge ǀgūǁae texnise tsî !omkurus ǁgau!nâs tsî ǁkhāǁkhākhâis collegedi ase nî dawa!khunihe.
Nē ǀkharaǀkharas ge nēsi di VTCde ǁkhāǁkhākhâis ǀguisa ra mā ǀgauba xu collegedi ase nî dawahe, ǁnāpab ǁkhāǁkhā!khōǂgāba nî unu!nâhe tsî ǀgapi ǁkhāǁkhāǂuisens ǂan!gâdi tsîna nî !khōǂgāse. Gaxuseb ǁkhāti nē ǁkhoreba !goaxas a xui-aos ge !nansa ge !amǁarehe, nē ǁhawos VTCde nî dawase nî īǁkhā kaise. ǀGapi ǁGau!nâs ministers, Itah Kandjii- Murangis hîa ge nē 14 ǁanina xu hâ !nansa a ǁgaumâis ge ǁîna xu ra !âubasen, ôa!nâde dī, aoǁguiga mā tsî ai!âb !gûǁnâǀgauba ǁguiǂuisa.
Nē komites ge Professor Francis Sifiso Nyathib xa ra aiǂnûbahe tsî ǁîb !naka ǂnôase Loide Shaanikasa.
Nau ǁanin nē !nans din ge Henny Seibeb, Henry Kapalub, Abraham Ndakoluteb, David Iigondab, Leilanie ǀHochobes, Aune Sems, Rowan van Dyki, Uaapi Utjavari, Monica Nehemias, Asnath Kaperus tsî Amon Haufikub hâna. Nē ǁanin ge !âubasensa !oa nēsi ǀnai ǁîn ǁguiǂams ai nî sîsentsoatsoa tsî Dana Sîsenǂuira Mâisab (CEO), Namibiab ǁKhāǁkhākhâis ǂNûiǂgās (NTA) dib ai !nuri-oa, NTAs ǁnā !ereams VTCde mûǂam tsî sîsenga !khōdanas disa tani hâ amaga.
NTAs ūhâ !ereamdi ge ǀnîde; !hū!nāsi ǀgapi ǂgaoǀkhādi nî sī!nâhe tsî nēpa xu ra !khō!oahe ǁkhāǁkhāǂuisendi tsî ǁkhāsigu di ǂâuǀoasasiba ǁawoǁawos, ǁkhāǁkhākhâis proxramgu tsî !oabadi, nē senterde xu ra !khō!oahen nî ǂhâsigu sîsenmā!khain tsî ǂharugun didi !hūb !nâ hân didi ai dīǀoaoas, tsî ǀnîkhamikō ǁkhāǁkhākhâis ai ra ǂaohe maride sîsenmā-aona xu ǀhaoǀhao tsîs tsî ǁkhāǁkhākhâis !âga khoraǂuisa.
Kandjii-Murangis ge nē komitesas gere mâi-ai!â soab ai ge mî, ministeris tsî !âǀhuru-aon ra ǁgūbasa, VTCdi ǂgaoǀkhās !hariba ūkhâisa, nēsi a hōsa 3ǁî !Hariba !kharuhâ ǁkhāǁkhāǂuisende mās ǀkha. Nē !nansa xu i ge Kandjii-Murangis ra mîsa !oa ra !âubasenhe, taren a ǂhâbasa !khais, ǁîb ǀasa ǂâiǀgaub ǀkha nî !gûǁare ǁkhāǁkhā!khōǂgāba ǂgâxa-ūs !aroma ǂâuǀoasase ǁkhāǁkhāǂuisa !khais tsî tarin ǀō-aisa ǂansa ǂhâba hâ !âgu !aroma a ǂhâbasa khoena nî ǁkhāǁkhākhâis tsîna.