ǂGuro Miniters Beros geǂurusib ministerisa ge ǁguiǂ mîs ǁîs ǀnaiūhâ sî enao n xō hā 11 438 ǀasa sîsensoade ǂnuwi. ǁGūbas nē ǀasa !gaedi dis ge, !gâiǂâuhâ tsî ǂgaoǀkhāsa!harib ai hâ |ae !khōs !oabade ǁ anǂgāsabena māsa .
ǂUrusib ministeri, Dr Kalumbi Shangulab ge ge mî , sîsenaon !nubusiba gowa ǀî tsî !oabade māsǀgauba gwaǀî tsî oresa hōbas asen ge hā a|ro ra ǀsa sîsenso a e ǀae ī-aon, s ǀôaǂ nsabe ntsî ǀ e!khō -a on!ar omaho aǂuruib senterdi tsî ǀ harisi ǀaeǁgâ gutawa aǂnu wisa .
“ǂÂibasens n ē ǀasa ! gedi ǀkhas ge ǀae !khōs !oa ae ǀhû âsigutawa ǀg ǀgūs tsî nēs !nâ -ū nauhâ ǂ urusib !khaigu ǁga ǀae-ana !nū se ǁ în ra hâpaxu ǁnae ga sa ǀo roǀoros tsîn .
ǁKhātib ge nē ra ǀarosen !goab a nî hui ǁ khā, ǀasa ǂurusb !o bad i hî as ge mnisterisa ǀgam kur kha !k ar hâse a ǂgâx -ū i nî sîsentsoat oa- ū hes ǀ ha,” tib ge m iniste a g e mî.
Minister Shanglab ge ǁnāpab ge ministerisa xu !oabade ra !khō!oa khen mâ ǀgaugu ai nî !oaba mā es daoǁ gauba ǂ anusise gere ǂanǂa n soab ai nēsa ge mā!kharu . ”
Ministeris g e a ǁaxa nē soade nî ǀoaǀoa khoena harebasens ǁaxasib ǀkha. Nēs ge a ǁgauǁgau, sida ra !nubusib ǁkhāǁkhāǂuisa ǂ urusib mâisan diba oe-am ǀgausa, aiǁgause da ge ǂoa ge ǁkhâb !nâ ǀgui 40 ǀaedī-ao na Oshakatis ǀAe gâub !aroma tsî 40 ǀaed -aona Katuturas ǂ hanusi ǀae gâub t în a !khō! o a t sîn g e nau hâ ǂhanusi !oaba!khain tsîn ona ǀasa ǀaedī-aona !hūb a ǂhabase ge !khō!oa. ǁKhātin ge ǁkhāǁkhāǂuisa ǀae!khō-aon tsî soǀôaǂansaben tsîna !kharaga ǀaeǁgâugu tawa ge !gae,” tib ge gere mî!ā.
Sida ministeris ge Kurikorobe ǂUrusib Sîsenaon Mâ!hūs !Nuriba ūhâ hîa hoa ǂansa !khōǂgā hâba, ǁîba sîsenūs !nâ-ūn mâtin ministeris !nâ hâ ǂhâsiga kōǀî tsî nēs !oagu !gâi!gâi!nâde a ǂgâxa-ū ǁkhāsa ra hui!nâhese,” tib ge Shangulaba ge mî. Nē !nurib xōkhān ge !kharaga projekn ǂurusib ǂnamipe hâna ge dītoa, ǂurusib sîsenǀgauga ǀgaiǀgais ase.
“ǀGūǁae ge dīhe !hara!âidi ge ra ǁgau, 75%gu xa a !nāsa Namibiaǁîn mîǁguisa 10kilometerga ǁîb a ǀgū ǂurusib !khaiba xu ǁan hâ !khaisa.
Nē-i ge ǁkhāti !gâi ai!gû-e, ǁnāti ī ǀae!khō!oabaden hoa !hūǁîna a ǀgū ǁkhās soab ai. 2024/25ǁî marikurib !nâ ta ge !kharaga ǀasa ǂurusib !oaba!khaiga ge īǁkhā kai, aiǁgause Oroutumba ǂUrusib Pos, Kuneneb ǀkharib !nâ, Ombili kliniksa Otjiwarongos Otjozondjupa ǀkharib dis !nâ, Linyantis tsî Malengalenga klinikra Zambezi ǀkharib !nâ, Shamaturusa Kavangob Aiǂoas !nâ, Gcaruhwa kliniksa Kavangob Huriǂoas !nâ tsî Oshikulufitusa Omusati ǀkharib !nâ, hoana ta ǂgai tamase,” tib ge ge mî.