Khoekhoegowab

Home Khoekhoegowab
ǁŌs ge huri-am skolgu tsûadanab ase go ī 
Post

ǁŌs ge huri-am skolgu tsûadanab ase go ī 

!GOMENǁGAMS – ǂHanub di ǂam skolgu hîa Tsoaxubams tsî !Gomenǁgams !nâ māgu ge ǀgaisa ǁgâib !naka hâ, ǁnāpa gu ǀgauna nî ôa mâtin ǀasa xoaǂgāde !gaoǁgui xrats tsî xrat 1’s hâra !aroma nî dīsa nî ôase.  !Nubusib ǁkhāǁkhā!nā-omdi dib ge nē ǀgam huri-m !āra tawa kurigu ǁaeba ǁgoaǂuis ase ī tsî nēsi skolgu mâǁae nî...

!Hao!nāsi ǂgaeǂgui-aon ge nî ǁnâugu !hū!âde māǂuis ai!â
Post

!Hao!nāsi ǂgaeǂgui-aon ge nî ǁnâugu !hū!âde māǂuis ai!â

Stefanus Nampara &  Elizbeth Hiyolwa NKURENKURUS- Kavangob Huriǂoas ǀKharisi Mûǂamaos Sirkka Ausikus, ge !hao!nāsi ǂgaeǂguidi ǁnā ǀkharib !nâ hâdi ǁga ra ǀkhoma in tā !hū!âde ǀgoraǂui nau ǀhûhâsigu ǂans tsî ǁnâugus ose.  “ǀKharib ge ra ǂgan !hao!nāsi ǂgaeǂgui-aona in tā !hū!âde māǂui ǁnā ǀhûhâsigu ǁanin hîa nēs xa nî tsâǀkhāhen ǀkha ǁgamǁarede ūhâ tsî ǀguiǂâixasiba...

NIPs ge Covids !âidi ǁkhāsiba go khoraǂui
Post

NIPs ge Covids !âidi ǁkhāsiba go khoraǂui

Namibian Institute of Pathologys (NIP) ge ǁîs di !âidi Covid-19sa !âis !aroma ra ūhe ǁgauǁgaudi disa ǁ-îs di laboratoriums hîa Oshakatis Oshana ǀkharib !nâ ǁgoes !nâ mâs ǁga ra khoraǂui, îs nēs ǀkha khaohâs !nurigu dis !hūb a ǂhabase hâsa oresa hōba.  NIPS di ǁ-amaǁamaǂharugub ǁhōn danab, Johannes Clemensi ra mîsa !oas ge nē ǂnûiǂgāsa...

Haufikub ge WHOsa hydroxychloroquine-i sîsenūs ǂnamipe ge ǀgūǀkhā
Post

Haufikub ge WHOsa hydroxychloroquine-i sîsenūs ǂnamipe ge ǀgūǀkhā

Presdidenti di ǀawemā-aob ǂurusib ǁhōn ǂnamipeb, Dr Bernard Haufikub ge ge mî, ǁîb ge Hoa !Hūbaisi ǂUrusib ǂNûiǂgās (WHO) di mâisana Genevas !nâ a ǀgūǀkhāsa, ǁîn di mûǂgāb tsî mâtikō amab ǁnāti ī videob hîa ǂhabase ra mûmâheb hîa mâti-i hydroxychloroquine-e koma corona-xoxoros xa ǀaehâ khoena ǂuruǂurus !nâ !gâiba ge sī!nâsa ǁawoǁ-awos !aroma.  Haufikub hîa...

!Nubusib ama omna ūhâ tama is dib ge khoen di khoesisa ra tsâǀkhā: Krönes
Post

!Nubusib ama omna ūhâ tama is dib ge khoen di khoesisa ra tsâǀkhā: Krönes

ǂNūǂgoaes di !Ā!khōmai-aos Gaudentia Kröhnes ge ra mî, ǂnaumai ǁanǁguigu ǀgaisa ǁgoaǂuis tsî ǂhanira xūse demokrasis tsî omkhâisensa ībasa. ǂOa ge wekheb Wunstaxs ais ge ǂhanusise ǁnāti ī !hūs hîas National Housing Enterprisa (NHE) 77 omde nî omaise is di māǁnâs tawa nē gowaǂuisensa ge dī. “Tita ge ra ǂgom, sada khoena mā-ams in īǁoasa...

ǁKhōdi ge ǀnai hâ ǁkhō!hanagu !nâ nî dīhe
Post

ǁKhōdi ge ǀnai hâ ǁkhō!hanagu !nâ nî dīhe

TSOAXUBAMS – ǁNāti i sorodi, khoen hîa coronas ǀkha !gaeǁaresa ūhâ ǁōn xa !aromahe hâse ge ǁōǂoan didi ge ǀnai !Gomenǁgams !nâ hâ ǁkhō!hanagu !nâ nî ǁkhōhe. Erongo ǀkharisi Mûǂamaob Neville Andre-Itopeb, ge Nampasa ǂoa ge wekheb Wunstaxs aib ge ūhâ i dî!nâǁgamǁares !nâ ge mîba, ǁnā mîǁguib ǀnai hâ !Gomenǁgams !nâ ǁkhō!hanagu nî coronas...

N$1.8 biljuns ge 5 000 ǁkhāǁkhā!nā-omde oms !aroma a ǂhâbasa
Post

N$1.8 biljuns ge 5 000 ǁkhāǁkhā!nā-omde oms !aroma a ǂhâbasa

ǁAupexas ge N$1.8 biljunsa a ǂhâbasa !hūb a ǂhabase 5 000 ǁkhāǁkhā!nā-omde oms !aroma. Nē ǂanǂansas ge Ministers ǁGau!nâs, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǂŪsin dis Anna Nghipondokasa ǂoa ge wekheb Donertaxs ai ge dī, ǁnāpas ge MTCs di !garo!āǀkharigu skolgu projeksa gere ū!oa soab ai. Nē ǀasa projeks hîas ge MTCsa a ǂherexa-ū tsî ǂhanusise a...

Mutengo Mukuro !garo!ās ge ǁgam-i ǂhâsiba ūhâ
Post

Mutengo Mukuro !garo!ās ge ǁgam-i ǂhâsiba ūhâ

Shiki Kandjimib tsî Cecilia Iyambos ǁAnǂgāsaben, Mutengo Mukuro !garo!ās, 10 kilometerga Rundus Aiǂoas !nâ ǁgoes din ge ǂhanub ai gere ǀkhoma îs -ǁîn di ǁgam-i tenksa ǀgūse ǁgoe ǁgamhōxū!khaib ǀkha !hûǁarehe in !anu ǁgame-e hō ǁkhā.  Nē ǂgans go a ǂoaxaba !khais ge ǁnāpas ge Direktorats !Garo!ā ǁGammās disa ǂoa ge kurib di Hôasoreb !nâ...

Oshakatis ǀaeǁgâub ǂōǂōsib autodi ge daob ai hâ tama
Post

Oshakatis ǀaeǁgâub ǂōǂōsib autodi ge daob ai hâ tama

Oshakatis hîa Oshana ǀkharib !nâ ǁgoes di ǂhanusi ǀaeǁgâub ge ge ǂanǂan, ǂōǂōsib !oabadi !aroma ra sîsenūhe auton ǀonǂgais ai ambulandi tsî bēgu ǀae-aon hîa kai!ā ǀaeǁgâugu, aiǁgause ǀAeǁgams khami in ǁga ǀae!khōdi !aroma ra ǁnaeǁgauhen ra !nari-ūhen ge daob ai hâs ǂgaoǀkhādi ai dīǀoaǀoa tama hâ tsî !naorasiba !khōǂgā hâ. Nē ǀaeǁgâub sîsenao-i hîa...