ONDANGWAS – Marula oli-i ge !auga!hūsi ǁamaxū!khaigu !oa garu tsî !garo!ā tarekhoedi ûigu Namibiab ǀawas ǀkharigu !nâ !gâi ǀkhāb ǁga ra dawa, ǁnāpas !hao!nāsi ǂans hîa surigu ǁga mā!kharuhe hâsa, nēsi !ēde ǂnuwiba ǀhûhâsiga tsî marisi hōǂgāsa ra īǁkhā kaise.
ǂGuro ge ǁgâu-aridi sîsenūs !aroma ǀgui ǂansa i marula oli-i ge nēsi Namibiab !nâ-i ǁî-e !haese ra ǁamaxūsen xūse go ǂoaxa tsî !auga!hūgu ǁga sorosa sobosenūs tsî khōba īxa kais !aroma ra sîǂuihe.
Nē domdores di ǁaegub !nâ mâs ge Eudafano Women Marula Manufacturing (Pty) Ltd ǂharugub, Ondangwas !nâ mâba. Nēpas ge hoaraga !gûǁnâǀgaub, tsoatsoasa xu ǀams kōse ra dīheba.
ǂHarub nēb ge kaise ǀgūse Eudafano Taradi !Hūǁares hîa 26 !kharaga !nandi, 2 500 xa a !nāsa !gôab di taradi hîa Namibiab ǀawas ǀkhariga xu hâdi dis ǀkha ra sîsenǀhao. Surigu ra īse di ge tarekhoede marula oli-e ǁgan-e ǁkhoaǁkhoa-ūs, soposenūs tsî ǂûdī-ūs !aroma ǀgui gere sîsenū, xawe-i ge nētsē ǁkhā !hao!nāsi oli-e hoa !hūbaise sîǂuihe tsî marisa ra ǂgâxa-ū.
Marula oli-e ge aiǁgause sorosa omkhâis !aroma a ǂhâbasa ǀgaiba ra mā xūn tsî khōba ǂnâsa ra ǁkhaubana !khōǂgā hâ, tsî ǁnā-amaga hoa!hūbaise xū-i xa ǂkhawu kaihe tamase ra !gawahe.
Marula oli-i ge ǁî-i di ǀgapiǀgauxasib tsî ǂâuǀoasasib !aroma ǁaupexa 80%gu oli-i hîa ǂharugub xa ra kuruhe-e !auga!hūsise ra sîǂuihe.
Eudafano Women Marula Manufacturing (Pty) Ltd di danas, Martha Negumbos ge ge mî, ǁîn ra !garo!ā taradi hîa marula haide xu ǂûde !orade xu kai ǀnōgu !nâ ǁamasa.
Taradi ge aibe !oratoas khao!gâ ǂnâǂnâ tsî ǀams ai ra kora.
ǂHarugu!khaib tawan ge nē ǂûde xu oli-e masindi !nâ-ū ra ǀāǂuihe.
“!Gâi!gâb nē ǂharugub diba noxopa ge ǀgaiǀgai!nâ !khais ge, aiǁgause Phyto Trade Africa ǂharugub ǀkha !hûǁaresa, ǁîs ge !auga!hūsi ǁamaxū!khaigu di daode ǁkhowa-am tsî !nāsa !ēde !ā!nāsi ǀhûhâsigu !nâs tsîna a ǂgâxa-ūse.
Nē !hûǁaredi ge ǀomkhâisa !aroma tsî īǁkhāsiba !garo!ā tarade ge hā-ūba, ûikuriga di a ǂan xūna xu nētsē nî domdorese isa,” tis ge ge mî.
Sylvia Uugwangas tsî Selma Taapopis hâra ge ǁanira ase gere mî, kaiseb dâba ǁîdi !nâ ra ǂoaxa !khaisa, Namibiaba xus tsîna xūna !auga!hūgu ǁga sîǂuihe, ǁamahe tsî ra sîsenūhe !khaisa mûsa.
Ai!â ra gere mîs ge, projeks nēs !nâ-ū di ǂauna tarade nētsē omaride ǂûma tsî ûigu âde !gâi ǀkhāb ǁga ge unusen !khaisa. Rossing Foundations ge mā 200 masindi ǂarade khôas !aromadi ge, !omn ǀkha koras di !gomsiba ūbē tsî sîsenni tsîna ge !hae!hae.

