ERCs ge N$156 miljuns di mariǂnûiǂuisa ge ǂanǂan

ERCs ge N$156 miljuns di mariǂnûiǂuisa ge ǂanǂan

TSOAXAUBAMS – Erongob ǀKharisi ǀAwemā!nans (ERC) ge ǂhanusise N$156 miljuns mariǂnûiǂuisa 2024/25ǁî marikurib !aroma ge ǂanǂan, nē marisa xus N$81 miljunsa ǁnaetisase a ǂhâbasa xūn !aroma a ǂnûiǂuisase. N$75 miljuns xa a !nāsa maris ge Omkhâisens ǂGaes !aroma ǂnûiǂuisa. N$43 miljuns ge mātaredi hîa !nariǂoadi, xūna ǁamas, !nari!oabadi tsîn !aroma ǂnûiǂuisa. 

Aiǂnû-aos ERCs dis, Benitha Imbambas ge ge mî, nē mariǂnûǂuis hîa ge ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai Tsoaxaubams !nâ ǂhanusisea ǂanǂanhes ge ǂâis âsa omkhâisens aweǁguiga ERCs !nâ dīǀoaǀoas ai hâ. Imbambas ge ǁ-îs di gowaǀîs !nâ nēs a ǂhâǂhâsa !nae!khaidi di ǀgui ti mî tsî ǀawemā!nans di ǁguiǂgāsens, sîsen-areb tsî !khōǁôaguba ǀgaiǀgais dis tsî hoa !âǀhuru-aon nî ǀkharib tarena ǂgurose ra mâ !khaisa ǁawoǁawos tsîna gere ǀgonǀgon!gao. “!Kharu ge kurigu !nâs ge ERCsa hoa!nâ-aixa mariǂnûiǂuis ǀaweǁguib guiba gere !khōǂgā, xawes ge ǀasa ǂgaeǂguis administrasis !nâ hâs ǀkha ge mîǁgui, in ǀgui ǂaisa ais ǁga dā tsî dī-unu!nâ ǂhâbasa i apa,” tis ge ge mî. Aiǂnû-aos ge ǂhâsasib ǂgaoǀkhās hîas mâ !ā!nāsi ǂgaeǂguis hoasa 5%gu ǁîn ra hōǂgā maridi dina ǀkharisi ǀawemā!nans ǁga nî sî!kharus disa gere ǀgonǀgon!gao. 

“ǂGaoba xu hâ gangansa ta ge sida di hû !ā!nāsi ǂgaeǂguide ra mā, nē ǂgaoǀkhāsa dīǀoaǀoas !aroma, nausan -în tsîna ǂgui!nâgu ǁgoaǂuidi ǀkha ǂnôa Covid-19 khao!gâ tsî xawe ai!gûgaru ǀkhurub mâsib xa ra ǁgâihe hîa. Nē mādi sado xu hâdi ge īǁkhāsiba ERCsa ra mā, omkhâisens ǀkharib ǀaweǁguigu disa ǁgariǁgarisasib !naka oe-amsa,” tis ge ge ǀaro. Gowaǀîs âs !nâs ge ǁguiǂgāsens hîan ǂhaitsise tsî !ereamxasib ǀkha !ereamxasiga dīǂuis ǂnamipe ūhâsa ǁawo-ǁawo tsî ge mî, ǁnaetisa !nurigu nî ǁaekorobe !ā!nāsi ǂgaeǂguidi ǀkha ǀgoraguhesa mâtin ǁîn ra mā marina ǀkharib omkhâisens !aroma ra sîsenūhes ǂnamipe hoa !âgu !nâ, Erongob ǁanǂgāsaben !gâi!gâb kōse.

ERCs dana sîsenǂuira ǀkharisi mâisab, Sam Ntelamob ge ge mî, ǁîn ǂnôa-ū ǁgoaǂuin, aiǁgause ǂâuǀoasa tama mariǂnûiǂuis, ai!gûgaru ǀkhurub mâsib tsî ǁgam-i !nubusib tsîn ǀgaisa ǁgâiba ǀkharib omkhâisens !aroma hâ, ǀaweǁ-guiga ra !khom!nâ !khaisa. Xawen ge nē mâsib xas tsîna ǁkhaehe tide ǁîn kharib ǁanǂgāsaben di ûiǀgauga ǀkharaǀkharas !aroma ǀû tamase sîsensa, tib ge Sama gere mî. -Nampa