Aitsama ǂharuguba ra tsoatsoa ǂgao sorosi !nubusina ūhâ khoen ge tsoatsoa-ūs marina ra ôa

Home Languages Aitsama ǂharuguba ra tsoatsoa ǂgao sorosi !nubusina ūhâ khoen ge tsoatsoa-ūs marina ra ôa

ǀAEǁGAMS – Disiǀgamǀa ǂharuguba ra tsoatsoa ǂgao studentn !kharaga ǀgaugu ai sirosi !nubusina ūhân ge ai!â gere ǂoa wekheb ai Center for Enterprise Developmentsa (CED) xu ǁîn di ǁkhāǁkhākhâis sertifikatga gere !khō!oa.Nē studentn ge !kharaga marihuib ǂnûiǂgādi tawa ǂharugub ǀaweǁguiga ge māǂgā ī ǁkhāsib marisi ǂkhâ!nâs diba hō tsî ǂharugutsoatsoas !aroma.

Politekniks Namibiab dis di Hotel Skolitawan ge nē sorosi !nubusina ūhâ studentna !Hū!nāsi Sorosi !nubusina ūhâ khoen ǀAwemā!nans Namibiab disa xu sertifikatga ge !khō!oa ǁnāpan ge !nani ǁkhâgu aitsama ǂharugub ǁkhāǁkhākhâide a !khō!oatoas khao!gâ. Nē studentn ge !kharaga sorosi !nubusin hîa sorosises, mû tama is tsî ǁnâu tama is ǁgoaǂuide ūhâna !khōǂgā hân ge ǀnai aitsamam ǂharugub !nâ !nāsana hâbasen aiǁgause !naokurus, saraǂoms, !hanadīb, autokurus, ǂûsâis, !gommegowaba ǁkhāǁ­khās, ǀûdīb tsî aorekhoeǀûǂkhoms, ts.ǁn.

Sao ra !âǀhuru-aon mariǂnûiǂgādi din ge nē ǁâudība ge ǁhao!nâ hâ i, Leonora Joodts (ǂKhari tsî ǁAegub ǀNōb Omkhâisens: ǀAeǁgams !Ā!khōmâis), Bernice Karuhumbas (Namibia Business Innovation Institute, Politekniks Namibiab dis), Aune Hamukondas (Bank Windhoeks) tsî Paul Egelseri (Development Banks Namibiab dis) hâna.
Nē !âǀhuru-aon ge Joodts xa gere ǂgaoǂgao!nâhe in ǁnān hîa ǂâsaib !nâ a ǁaxana ǀnai a ǂhomitoasa ǁoaǂûs tsî tsē!gâǁaeb ǂûs tsîna aiǂhomi tsî ǁamaxu ǁnā khoen hîa kaise sîsengu xa ra !aromahese a ǀhawen ai tsî nēs kha ǂharuguga ǀomkhâi kai tsî ǂgāts ra maris di ǀhububa domdore tsoatsoa ­aeb kara ǁhâo. Karuhumbab ge gere mî in nē studentna xu ǁgau!nâsa ra ǁhao ǂgao studentna ǁî ǁkhāǁkhā!âgu !aroma ǂan!gâsa māhe tsî ai!âb ǁga ǁkhāǁkhāsen nau !âǀhuru-aon, ǀhûhâsib tsî ǀaokhoen di ǂkhâ!nâs tsî mâxōǀkhās ǀkha.

Nē studentn ge māǂgā ǂharugub ǀaweǁguigu ǂnamipeb ge Egelsera ǁîb di ǂkhîo!nâsiba ǁgâiǂui tsî gere mî,”Tit age ǀguis khami ī ǀaweǁgui-i tsîna mû tama hâ ǀaweǁguib hîa nau hâ sorosi !nubusina ūhâ gurisana sîsenmās di-e. Nēs ge kaise a ǂhâbasa sida marisiǂkhâ!nâsa da ra ǂâi!nâǁgui ǁaeb ai ǁî-e ǂgurose mûba ra mâi-ai amaga.” ǁÎb ge !aruǀî ge mî, ǁîn sorosi !nubusin ǀkha ǂnôan tsîn ga ǁîn din au gurisan xa ǂâi tama io tari-i ǀnî hâ-i nēsa nî dīsan ra !âubasen. ǁKhā ǁaxasib tawas ge !Nagaǂnôa Ministers, Urusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi Ministris dis, Petrina Haingurasa ge ǁkhā ge mî, sorosi!nubusina ūhâ Namibiaǁîn tsîn ǁaekorobe HIVsa !âisensa ǁnaetib ase ū tsî nās ׀kha nau ׀aokhoen ân tsîna ǂgaoǂgao!nâ nēs !nâ-ū ׀guin ǁîn ǂurusib mâsiba nî ǂanse i tsî nē ǁhawodi ǂharuguba khoraǂuis dide nî sī!nâse ī xuige. Nē Hoa !Hūbaisi HIV AIDS Tsēs di !aromas ge, !hūǁîn ǁaegu ǂanǂangusa sa ׀aeb mâsiba ǂanǂui tsî naun hîa nē ǁōsa ūhâna hōhō!nâsa, ǂhanusen nî ûise īsa. ǁNān hîa a posetifn nî ǂansa !ûisen׀gara tsîn ǂhâbasa ǁkhaubasensa hoaǁae nî ū׀gara tsî ǁnās !oagu ûisa, HIVs di khoraǂuisensa ǁkhaes ase.

Xoa-aob: Obrein Simasikub