Namibiab: 3%gu khoen ǀguin ge N$40 000 marisa ǁkhâkorobe ra hōǂgā

Namibiab: 3%gu khoen ǀguin ge N$40 000 marisa ǁkhâkorobe ra hōǂgā

2023ǁî kurib di ǁAnǂgāsaben !Gôab tsî Hâ!khain !Hū!nāsi Xoakhâib di !nurib !oagu i ge ra ǁgau, ǁaupexan 34.1%gu khoen Namibiab !nâ sîsenga ūhâna ǂam ǁkhâkorobe hōǂgādi !gomsib ǀkha ǂnôasa, nē persentgu khoen N$2 000 xa ǀorose ǁkhâkorobe ra !khō!oa amaga. Nau ǀkhāb ain 3 persentgu sîsen ra ǁanǂgāsaben ǀguina N$40 000 ǁkhâkorobe ra hōǂgā hîa. Nēs ge kaise kai ǀguitikō-o!nâsiba hōǂgādi !nâ ra ǁgauǂui. 

Xoakhâib !nurib !nâ a !gāsas ge tarekhoesib !nāsase ǂam hōǂgās !nâ ra ǁnāsa, !hūb !nâ hâ sâuǁkhāsib ǁgoaǂuidi xa ra !aromahese. !Aruǀî ra mîhes ge 2.9%gu khoen ǀō-aisa ǁkhāǁkhāǂuisende ra ǂgaoǀkhā !âgu !nâ ra sîsensa, ǁnāpas maindi tsî ǁau!khōsa 2.6%gu sîsenaon ǀguina sîsenmā hâse. 

Gabriel Nghiinomenwab, sâuǁkhāsiǂansabeb ge !khâikhom tsî gere mî, !hūb !nân !auga!hūga xu khoena hā ǀgapi ǁkhāsiga ra ǂgaoǀkhā sîsenga hā ra dī kaihe !khais ge ǁgauǁgaus ase ī, !hūb di khoen ǂhanu sîsengu !aroma ǂgaoǀkhāsa ǁkhāǁkhāǂuide !khō!oa tama hâsa. “Mû da ge ra Chinese ǂnûiǂgādi, kai ǂnûiǂgādi maindi !âb !nâ tsî mariǁhōn ǂnûiǂgādi !auga!hūga xu ǂande ūhâ ǂnûiǂgāde ra ǂgâxa-ūsa Namibiab !nâ hā ǁnā sîsenga nî dīse. Tare-i !aromasa? 

Nēs ge sada ǂgaoǀkhāsa !harigu ai ǂâuǀoasa ǂans tsî ǁkhāsiga ūhâ khoena !hūb !nâ ūhâ tama o ra ī !khaisa. Nēs ge !gāsa ǁgauǁgaus, sada !hūb ǁgau!nâs tsî sîsenga nî mā ǂnûiǂgādi ǁaegus !gûǀhao tama isa hâs xa ra !aromahe,” tib ge Nghiinomenwaba ge mî. “Maindi ge ǂguros khami ǂauna !gôab sîsenaona !aruǀî !gae tama hâ, xawe ǀoro !gôab ǀguiba ra ū, !nāsa !âb khoen gere dī sîsengu dib masindi xa ge !khō!khunihe amaga. 

!Hūb !naka hâ sîsengu ge nēsi robotic huisenxūn ǀkha ǀasa texnoloxib AIs dib ǀkha ra dīhe, ǁnā-amagan ge maindi sîsenaon tsîna ǁnaetisa ǂans tsî ǁkhāsigu tsîn ǀguina !aruǀî ǂgaoǀkhās ase ǂhâba tama hâ, xawe dixitale texnoloxib !nâs tsîna nî ǁkhāǁkhākhâide !khō!oa,” tib ge ge mî. 

Dībasen Somseb hîa Canadab !nâ enxineerse ra sîsenni ge ra mî, ǁîb ge Namibiaba xu !auga nî sī sîsens !aroma ǁkhāǁkhāǂuisen tama hâ isa, xaweb ge ǁîb di xratab ge !khō!oatoas khao!gâ, ǁîb ǁkhāǁkhāsens ǀkha ra ǀgau sîsen-īǁkhāsi-e hō tama i tsî Canadaba xu !gâi !ēsa a !khō!oasa hîa ǀomkhâis tsîna !gâi mûǂuiba !khōǂgāba hâsa. Tare-e ta ga dī hâ?” tib ge ra dî. ǁÎb tsâǀgaub ge ǂgui ǁkhāǁkhāǂuisa khoen xa ra !khō!gâhe, mîn gerese, Namibiab ǀnûgu-ūhe ǁkhā !khō!oamaris, sa !harib !nâ ǀomkhâi tsî !harode sī!nâs tamas ka i o !gâi mâsigu !naka sîsens !harigu ai noxopa kaise khaos ai hâsa. 

Nghiinomenwab ai!â ra mîsa !oan ge !nāsa Namibiaǁîna N$10 000 tamas ka i o ǁîs xa ǀorose ra !khō!oa, xawedi ûib ǂgaoǀkhāde tsēkorobe ra ǂharo hîa. ǀGūǁaes ge Hoa !Hūbaisi Marisâuǂgaesa māǂui hâ i !nurib ge ra ǁgau, Namibiab a ǁnā !hūgu di ǀgui hîa !nāsa ǀguitikō-o!nâsigu ǀkha !hūbaib !nâ ra ǂoaxaba.