Omahekeb !nâ di ge 200 xa !nāsa ǁgau!nâs soade ǂnôa

Home Languages Omahekeb !nâ di ge 200 xa !nāsa ǁgau!nâs soade ǂnôa

 

ǀAeǁgams

 ǂHanub ǁkhāb ase ra dītsâ, xaweb ge Omaheke ǀKhariba !nubusib 200 xa !nāsa ǁgau!nâ-aon dib ǀkha ǂnôa ǂam!harib tsî sekondere !harikha ai. ǁGau!nâs di Direkteri nē ǀkharib dib, Pecka Sembab ge New Era ǂhôaǂkhaniba ge mîba ǁnā ǀkharib !nâ hâ 720 ǁgau!nâs soade xu di 223 xa !nāsa soade a ǀkhai!nâsa !nubusib ǁkhāǁ­khāǂuisa ǁ­gau!nâ-aon dib xa ra !aromahese. “Sida ge ǀnî hâ ore-i a ǀkhai o ra ǁ­garihe Xrat 12sa toa hâ khoena nē soadi !nâ !gaesa tsîs ge nēsa ǂâuǀoa hâ tsî ǂgaoǀkhāsa !harib ai hâ ǁgau!nâsa māsa ra !hâumâi,” tib ge Sembaba ge mî. Omahekeb skolgu ge !kharu ge !nona sao!gâgu ge kurigu !nâ ǁîgu kaise ǂkhawusase ra ai!gû skolgu Namibiab !nâgu ǁaegu hâ. “ǂAnsa ū re, !nubusib ǁgau!nâ-aon dib !hūb a ǂhabase ra hō!âhe !gomsi amaga ta ge ǁkhāǁkhāǂuisa ǁgau!nâ-aon !nubusiba !aromase sîsenū ǂgao tama hâ ǂkhawusa !nurigu nē ǀkharib digu dise, xawes ge nēs tsîna ǀgaisa sîsenǂuiba ūhâ,” tib ge ge ǀaro. Sekondere skolgu !nâb ge !nubusib ǁkhāǁkhāǂuisa ǁgau!nâ-aon diba Mateses, Science-i, Bioloxib tsî !Hanaǂgās !nâ a gapi. “ǁKhāti da ge ǀgaisa !nubusiba Khoekhoegowab, Afrikaans, Otjihererob tsî Setswanab !nâ ūhâ !gaoǁgui ǁgau!nâs tsî ǂam!harib !nâ,” tib ge Sembaba New Eraba ge mîba. Omahekeb ǁgau!nâs direktorats ge nē kurib tsoatsoas ai !kharaga dī-ūunusa ǀgauga ge sîsenūtsoatsoa ǂkhawusa !nurigu !aromade ǂanǂui tsî oresa hōbas ase. ǀGui sîsenǀgaub ge aiǁg. ǂkhawusa skolga sari tsî ǀhûǁ­arebese !gomsina ǂanǂui tsî sîsenǂamsa. Nēs ge ǁkhāǁkhāǂuisa tsî ǂansa ūhâ ǁgau!nâ-aon tsî ǁkhāǁkhā!âgu ǂansaben tsîn xa ra dīhe tsî nēti ī !nubusin ǀkha ǂnôa ǁgau!nâ-aona !gomgu ai !khō tsî ǀguipa oresa ôas ti ra ǂâibasen. ǀNî ǀkharaǀkharadi hîas ge ǁgau!nâs direktoratsa a ǂgâxa-ūdi ge ǀkharisi !âide xoasa Xrat 10sa xu Xrat 12 kōse.

ǁKhātin ge ǀkharisi !âǀhuru-aona ǁaekorobe ra ǀhao ai!gûs xa !nuri tsî ǀawemāgus !aroma. ǂOago kurib !nâ ge xoahe !hū!nāsi !âidi Xrat 12s !nâ tsî nē kurib !nâ a ǂaoaxadi !nân ge skolgu !nâ ge ǂnôa-i ǁkhāǁkhāsenaona !gâise ge dī, !gōsase A, B, C tsî D simboldi !nâ. ǂKhawusasen ge A tsî D simbolra !nâ a dī, 0sa xu 6 persentga. Nēs ge 2013ǁî kurib ǀkha a ǀgui. 2013ǁî Kurib ǀkhats ga ǀgweǀnō ob ge !gôab skolgu !nâ ge ǂnôa i ǁkhāǁkhāsenaon diba 109 !gôab ǀkha ge ǁgôa.

Namibiab ge ǀgaisa !nubusib ǁkhāǁkhāǂuisa ǁgau!nâ-aon dib ǀkha ǂnôa. ǂOago kuri ge Universitaits Namibiab dis xa dīhe hâ i ôa!nâdi ge ra ǁgau ǁaupexan 6 000 ǁgau!nâ-aona noxopa a ǂhâbasa !khaisa nē mâsiba oresa hōbas ase.